„Valdošās koalīcijas kontrolētā Parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas Krājbankas uzraudzības nodrošināšanas, darbības apturēšanas un maksātnespējas procesa ietekmi uz Latvijas Republikas finanšu sistēmu nespēja realizēt parlamentāro uzraudzību un objektīvi izvērtēt izmeklējamos faktus,” uzskata Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.
Viņš pauž neapmierinātību ar gala ziņojumu, ko ir sagatavojusi valdošo koalīciju pārstāvošā komisijas vadība. Deputāts uzskata, ka, pateicoties koalīcijas rīcībai, komisijas darbs tika apzināti apgrūtināts un formalizēts, lai sabiedrībai netiktu sniegta patiesā informācija par Latvijas Krājbankas lietu.
„Lēmumi apturēt Krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu, neskatīt iespēju pārņemt to valsts īpašumā ir politiskas vienošanās rezultāts. Svarīgākie lēmumi tika pieņemti Ministru Kabineta gaiteņos, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Arī Krājbankas administratora izvēle liecināja par FKTK lēmumu ietekmējamību. Bet ministru prezidenta Valda Dombrovska un valsts drošības dienestu iesaistīšanās administratora kandidāta izvēles procesā padarīja šo procesu necaurskatāmu un liecina par „savējo” cilvēku interešu lobēšanu,” norāda deputāts.
„Ir pierādījumi tam, ka FKTK rīcībā jau savlaicīgi bija informācija, kas liecināja par Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova nestabilo finanšu stāvokli. Tieši viņa finansiālais stāvoklis iepriekš neļāva palielināt bankas subordinēto kapitālu par saviem līdzekļiem. FKTK bija arī informācija par to, ka bankas īpašnieks, iespējams, ir pārkāpis Krievijas Federācijas likumus saistībā ar noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu,” saka A.Elksniņš.
„FKTK pati konstatēja, ka ir iestājušās Krājbankas maksātnespējas pazīmes, taču vienlaicīgi FKTK amatpersonas turpināja naudas līdzekļu pārskaitīšanu atsevišķiem Krājbankas kreditoriem un paralēli iesniedza Krājbankas maksātnespējas pieteikumu. Turklāt arī pēc maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas FKTK nepārtrauca Krājbankas likvīdo aktīvu samazināšanu. To, kas bija aizliegts Krājbankas valdei, paveica FKTK pilnvarnieki, uzņemoties Krājbankas valdes tiesības un faktiski apgrūtinot Krājbankas sanāciju.
Tajā pašā laikā tika atstāti novārtā vairāku pašvaldību lūgumi pēc palīdzības, jo Krājbankā bija uzglabāti arī pašvaldību līdzekļi. Valdība aprobežojās ar to, ka izsniedza pašvaldībām aizdevumus, kuri būs jāatdod ar procentiem,” viņš uzsver.
„Visbeidzot, valdošās koalīcijas rūpes par atklātību ir tukša skaņa. To lieku reizi liecina fakts, ka lielākā daļa Parlamentārās izmeklēšanas komisijas materiālu tika klasificēti kā ierobežotās pieejamības materiāli, kas liedza sabiedrībai ar tiem iepazīties,” saka A.Elksniņš.