Saeimā uzsākta nopietna diskusija par amatpersonu ievēlēšanu, izmantojot atklātos un aizklātos balsojumus. Kaut arī deputāti diezgan vienprātīgi iestājas par to, lai vairāk tiktu izmantoti atklātie balsojumi, uzskatu, ka lēmums jāpieņem, skaidri apzinoties gan atklāto balsojumu priekšrocības, gan arī trūkumus.
Atklāto balsojumu viennozīmīga priekšrocība ir iespēja izskaust negodīgumu, deputātu solījumu neatbilstību reālajai rīcībai; tie veicinās deputātu atbildību vēlētāju priekšā.
No otras puses - tas ir arī spiediens uz konkrēto deputātu. Atklāto balsojumu sistēma ļaus partiju vadītājiem kontrolēt savus partijas biedrus un faktiski izskaudīs atšķirīgos viedokļus. Atklātie balsojumi ļauj izdarīt spiedienu uz deputātu, savukārt, slēptie balsojumi izslēdz kontroli pār balsotāja gribu - deputātam ir iespēja būt neatkarīgam situācijās, kad rodas aizdomas, ka „frakcijas disciplīna” ir aizsegs kāda lēmuma pieņemšanai konkrētu cilvēku pašlabuma interesēs.
Ieviešot atklāto balsojumu sistēmu, mēs, iespējams, panāksim, ka turpmāk balsojumos nebūs divdomīgu situāciju. Taču nebūs vairs arī nekādas balsošanas pēc savas iekšējās pārliecības un savas sirdsapziņas. Savulaik arī ģenerālprokurora amata kandidāts Ē.Kalnmeiers izteicās, ka aizklātie balsojumi ir normāla prakse Eiropas Savienības valstīs, jo ar atklātiem balsojumiem ievēlētai amatpersonai būtu jābūt tādai kā pateicīgai par šādu balsojumu un lai cilvēks nejustos parādā, lai nebūtu spekulāciju par simpātijām un antipātijām, to nodrošina aizklāts balsojums.
Aizklāto balsojumu absolutizācija - tā faktiski ir situācija, kad nevis tauta, bet paši deputāti vairs netic citu deputātu sacītajam. Un šī bēdīgā tendence izveidojās, kad „Vienotībai” sākās problēmas koalīcijā ar ZZS. Atkārtojās šī situācija arī jaunajā koalīcijā starp „Vienotību” un Zatlera Reformu partiju. Tāpēc arī šis jautājums šodien ir aktualizēts un tas tiek pārlieku politizēts. Būtībā tas ir daudz aktuālāks pašām politiskajām partijām, nekā sabiedrībai.
Ja frakciju disciplīna, nevis deputāta brīvā griba ir izšķirošais faktors Saeimas balsojumos, vai tad mums vispār ir nepieciešami 100 deputāti? Tad jau frakciju vadītāji faktiski var balsot visu savu deputātu vārdā…
Tāpēc es uzskatu, ka šis plānotais jaunievedums nav nekādā veidā saistīts ar tiesiskumu, bet tā ir politiska izšķiršanās un nekas vairāk.
Vēlreiz ir jāuzsver – mums ir jāatskaitās vēlētājiem par jebkādu balsojumu, jāskaidro sabiedrībai pieņemtais lēmums. Taču nez kāpēc vienmēr jautājumi rodas tikai tad, ja kāds deputāts balso „pret”! Kāpēc gan netiek pieprasīts pamatojums balsojumam „par”? Vai tas priekšlikums, ko izpildvara noliek priekšā deputātiem, vienmēr ir taisnīgs, godīgs un atbilstošs visaugstākajiem kritērijiem? Piemēram, kāpēc man būtu akli jātic tam, kā izpildvara piešķir tiesnešiem kvalifikācijas klases? Kāpēc man būtu jārespektē izpildvaras lēmumus virzīt kādu no tiesnešiem augstākā amatā, ja to pelnījuši un visiem likumā noteiktiem kritērijiem atbilst vismaz astoņu tiesneši no desmit ?
Gribu uzsvērt, ka neredzu tiešu saistību tiesiskuma principiem un jautājumam, vai amatpersonas mūsu valstī tiek ievēlētas atklāti vai aizklāti. Vai tikai šeit vairāk nav saskatāma valdošās koalīcijas, kura nevar lepoties ar iekšēju vienotību un stabilitāti, politisko interesi – par katru cenu panākt sev vēlamus balsojumus Saeimā? Pirmām kārtām atklātie balsojumi nepieciešami tieši valdošajam vairākumam, jo tas acīmredzami neuzticas saviem biedriem… Skumji.
Runājot par pieredzi citās valstīs, jāpiebilst, ka aizklāto balsojumu nav vienīgi Albānijā, Maltā, Īrijā, Lielbritānijā, Polijā.
Diskutējot par atklātiem balsojumiem, rodas jautājums – kāpēc gan atklātuma procedūru neattiecināt arī uz Satversmes tiesas tiesnešiem un Valsts prezidentu? Vai patiešām mēs esam tādi „pa vidam” godīgi? Ja jau par atklātumu, tad nekavējoties būtu jāiniciē arī izmaiņas LR Satversmē un jāgroza arī to. Kāpēc gan Augstākās tiesas tiesnesi būtu jāievēl „godīgāk” un caurskatāmāk, bet Satversmes tiesas tiesnesi un Valsts prezidentu – mazāk „godīgi”? Neredzu loģiku…
Gribu uzsvērt, ka „Saskaņas centrs” iestājas par atklāto balsojumu paplašināšanu. Taču šo lēmumu mēs vēlamies pieņemt pēc profesionālas diskusijas un argumentētiem viedokļiem, nevis šauri politisku interešu vārdā. Mūsu frakcijā valda savstarpēja uzticēšanās, turpretī valdošo vairākumu māc bažas – vai tik neuzradīsies nākamie „olšteini” un sūri grūti salīmētā koalīcija nepašķīdīs? Nedomāju, ka šāda motivācija ir labākais fons likumdevēja darbā. Un „tiesiskums”, „godīgums”, „atklātība” te ir vien vīģes lapa „Vienotības”, Zatlera Reformu partijas un nacionālās apvienības savtīgajām interesēm.