Elksniņš: Jāpārskata "Rimi" un "Maxima" attieksme pret Latvijas ražotājiem

Konkurences trūkums mazumtirdzniecības sektorā lielo veikalu tīklu vidū izraisījis duopolu, kurā noteikumus diktē divi veikalu tīkli - Maxima un Rimi. Nosacījumu dēļ, kurus šie tirgotāji izvirza Latvijas ražotājiem, vietējie uzņēmēji bez iebildumiem spiesti nolaist savu ražojumu cenu tiktāl, cik vēlas Maxima un Rimi.

Turpretī abi tīkli savus uzcenojumus nesamazina un brīžiem tas sasniedz 100-120%, kā rezultātā cieš gala pircēji, kuri nekādus cenu pazeminājumus veikalā neredz - šīs atlaides paliek tirgotājiem peļņas veidā.

Lai novērstu šādu situāciju, šodien Saeima izskata likumprojektu "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam", kura galvenais mērķis ir aizsargāt Latvijas ražotājus un Latvijas preci pret tirgotāju patvaļu.

"Saeimas "Saskaņas Centra" frakcija iestājas par to, ka pārtikas preču mazumtirgotājiem ir jāaizliedz prakse, ko tirgotāji šodien piekopj:

- pieprasīt maksājumus par līgumu slēgšanu;

- pieprasīt kompensēt "jumta atlaides";

- pieprasīt kompensēt mazumtirgotāja loģistikas izmaksas;

- pieprasīt no piegādātāja atlaides par pārdoto preces apjomu;

- pieprasīt kompensēt mazumtirgotāja mārketinga izmaksas;

- izmantot dažādus uzcenojumu (izņemot akcijas uzcenojumu) līmeņus dažādu piegādātāju precēm vienā preču grupā", - norāda Andrejs Elksniņš.

Frakcijas deputāti arī iestājas par to, ka Maxima un Rimi būtu jāpārskata uzcenojumu politika Latvijā ražotām pārtikas precēm, jāievieš saprātīgi termiņi mazumtirgotāju norēķinu termiņam par piegādātajām pārtikas precēm, kā arī jānosaka termiņš norēķiniem ne ilgāks par 14 dienām tām precēm, kurām derīguma termiņš nav garāks par desmit dienām.

Jau ziņots, ka Krievijas atbildes sankciju dēļ Latvijas ražotāji bija spiesti samazināt savu ražojumu cenu, taču veikalu plauktos tas nekādi nav redzams. Viens no iemesliem ir mazumtirdzniecības tīklu uzcenojuma politika, kas apdraud priekšlikumus PVN likmes samazināšanai veselīgai pārtikai.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais