Elksniņš: Jāpārskata "Rimi" un "Maxima" attieksme pret Latvijas ražotājiem

Konkurences trūkums mazumtirdzniecības sektorā lielo veikalu tīklu vidū izraisījis duopolu, kurā noteikumus diktē divi veikalu tīkli - Maxima un Rimi. Nosacījumu dēļ, kurus šie tirgotāji izvirza Latvijas ražotājiem, vietējie uzņēmēji bez iebildumiem spiesti nolaist savu ražojumu cenu tiktāl, cik vēlas Maxima un Rimi.

Turpretī abi tīkli savus uzcenojumus nesamazina un brīžiem tas sasniedz 100-120%, kā rezultātā cieš gala pircēji, kuri nekādus cenu pazeminājumus veikalā neredz - šīs atlaides paliek tirgotājiem peļņas veidā.

Lai novērstu šādu situāciju, šodien Saeima izskata likumprojektu "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumam", kura galvenais mērķis ir aizsargāt Latvijas ražotājus un Latvijas preci pret tirgotāju patvaļu.

"Saeimas "Saskaņas Centra" frakcija iestājas par to, ka pārtikas preču mazumtirgotājiem ir jāaizliedz prakse, ko tirgotāji šodien piekopj:

- pieprasīt maksājumus par līgumu slēgšanu;

- pieprasīt kompensēt "jumta atlaides";

- pieprasīt kompensēt mazumtirgotāja loģistikas izmaksas;

- pieprasīt no piegādātāja atlaides par pārdoto preces apjomu;

- pieprasīt kompensēt mazumtirgotāja mārketinga izmaksas;

- izmantot dažādus uzcenojumu (izņemot akcijas uzcenojumu) līmeņus dažādu piegādātāju precēm vienā preču grupā", - norāda Andrejs Elksniņš.

Frakcijas deputāti arī iestājas par to, ka Maxima un Rimi būtu jāpārskata uzcenojumu politika Latvijā ražotām pārtikas precēm, jāievieš saprātīgi termiņi mazumtirgotāju norēķinu termiņam par piegādātajām pārtikas precēm, kā arī jānosaka termiņš norēķiniem ne ilgāks par 14 dienām tām precēm, kurām derīguma termiņš nav garāks par desmit dienām.

Jau ziņots, ka Krievijas atbildes sankciju dēļ Latvijas ražotāji bija spiesti samazināt savu ražojumu cenu, taču veikalu plauktos tas nekādi nav redzams. Viens no iemesliem ir mazumtirdzniecības tīklu uzcenojuma politika, kas apdraud priekšlikumus PVN likmes samazināšanai veselīgai pārtikai.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.