Banku lobijs vēlas turpināt "apcirpt" iedzīvotājus

“Banku lobijs, kuram pēdējo gadu desmitu laikā ir bijusi teju neierobežota ietekme uz valdošajiem politiķiem, vēlas nosargāt bankām iespēju arī turpmāk “apcirpt” Latvijas iedzīvotājus,” uzskata Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Par to liecina Latvijas Komercbanku asociācijas vēstule Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā baņķieri apgalvo un biedē ar to, ka "Nolikto atslēgu principa" ieviešana Latvijā, padarīs par neiespējamu iedzīvotājiem ar stabiliem ienākumiem un labu kredītvēsturi saņemt hipotekāros kredītus.

“Nožēlojami, ka šajā šantāžā piedalās arī valsts akciju sabiedrība "Altum", kas izveidota uz bijušās Hipotēku bankas bāzes,” norāda Elksniņš.

“Diemžēl, trekno gadu laikā bankas neuzskatīja par savu pienākumu rēķināties ar aizņēmēju ienākumu stabilitāti. Vēl vairāk, tieši bankas līdzdarbojās nekustamā īpašuma “burbuļa” veidošanā, tajā skaitā ņemot dalību konkrētā tautsaimniecības sektora spekulācijās,” uzsver deputāts.

“Iestājoties krīzei tieši bankām bija jāuzņemas līdzatbildība par sekām, kuras izraisīja tai skaitā nekustamo īpašumu “burbulis”. Taču tas nenotika, jo valdošie politiķi ilgstoši ir lobējuši šo pašu banku intereses,” saka Elksniņš.

Banku pozīcija par "Nolikto atslēgu principu" apliecina - bankas atpelna savus zaudējumus uz to cilvēku rēķina, kuri spiesti veikt kārtējos nesamērīgos maksājumus un nevar atrast citu dzīves vietu savai ģimenei. Tas notiek arī tamdēļ, ka cilvēki nevar atļauties uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

“Banku pienākums ir uzņemties atbildību par izsniegtajiem kredītiem. Godīgāk ir kreditēt nekustamā īpašuma iegādi 70% apmērā, nevis lūgt piestādīt septiņus galvotājus, panākot, ka neveiksmes gadījumā īpašumus zaudē nu jau visi ģimenes locekļi un radi,” pārliecināts deputāts.

“Nolikto atslēgu princips” ļaus ne tikai pasargāt iedzīvotājus no nesamērīgām banku prasībām un spekulācijām, bet arī risināt komunālo maksājumu parādu problēmas.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.