Banku lobijs vēlas turpināt "apcirpt" iedzīvotājus

“Banku lobijs, kuram pēdējo gadu desmitu laikā ir bijusi teju neierobežota ietekme uz valdošajiem politiķiem, vēlas nosargāt bankām iespēju arī turpmāk “apcirpt” Latvijas iedzīvotājus,” uzskata Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Par to liecina Latvijas Komercbanku asociācijas vēstule Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā baņķieri apgalvo un biedē ar to, ka "Nolikto atslēgu principa" ieviešana Latvijā, padarīs par neiespējamu iedzīvotājiem ar stabiliem ienākumiem un labu kredītvēsturi saņemt hipotekāros kredītus.

“Nožēlojami, ka šajā šantāžā piedalās arī valsts akciju sabiedrība "Altum", kas izveidota uz bijušās Hipotēku bankas bāzes,” norāda Elksniņš.

“Diemžēl, trekno gadu laikā bankas neuzskatīja par savu pienākumu rēķināties ar aizņēmēju ienākumu stabilitāti. Vēl vairāk, tieši bankas līdzdarbojās nekustamā īpašuma “burbuļa” veidošanā, tajā skaitā ņemot dalību konkrētā tautsaimniecības sektora spekulācijās,” uzsver deputāts.

“Iestājoties krīzei tieši bankām bija jāuzņemas līdzatbildība par sekām, kuras izraisīja tai skaitā nekustamo īpašumu “burbulis”. Taču tas nenotika, jo valdošie politiķi ilgstoši ir lobējuši šo pašu banku intereses,” saka Elksniņš.

Banku pozīcija par "Nolikto atslēgu principu" apliecina - bankas atpelna savus zaudējumus uz to cilvēku rēķina, kuri spiesti veikt kārtējos nesamērīgos maksājumus un nevar atrast citu dzīves vietu savai ģimenei. Tas notiek arī tamdēļ, ka cilvēki nevar atļauties uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

“Banku pienākums ir uzņemties atbildību par izsniegtajiem kredītiem. Godīgāk ir kreditēt nekustamā īpašuma iegādi 70% apmērā, nevis lūgt piestādīt septiņus galvotājus, panākot, ka neveiksmes gadījumā īpašumus zaudē nu jau visi ģimenes locekļi un radi,” pārliecināts deputāts.

“Nolikto atslēgu princips” ļaus ne tikai pasargāt iedzīvotājus no nesamērīgām banku prasībām un spekulācijām, bet arī risināt komunālo maksājumu parādu problēmas.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.