Banku lobijs vēlas turpināt "apcirpt" iedzīvotājus

“Banku lobijs, kuram pēdējo gadu desmitu laikā ir bijusi teju neierobežota ietekme uz valdošajiem politiķiem, vēlas nosargāt bankām iespēju arī turpmāk “apcirpt” Latvijas iedzīvotājus,” uzskata Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš.

Par to liecina Latvijas Komercbanku asociācijas vēstule Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā baņķieri apgalvo un biedē ar to, ka "Nolikto atslēgu principa" ieviešana Latvijā, padarīs par neiespējamu iedzīvotājiem ar stabiliem ienākumiem un labu kredītvēsturi saņemt hipotekāros kredītus.

“Nožēlojami, ka šajā šantāžā piedalās arī valsts akciju sabiedrība "Altum", kas izveidota uz bijušās Hipotēku bankas bāzes,” norāda Elksniņš.

“Diemžēl, trekno gadu laikā bankas neuzskatīja par savu pienākumu rēķināties ar aizņēmēju ienākumu stabilitāti. Vēl vairāk, tieši bankas līdzdarbojās nekustamā īpašuma “burbuļa” veidošanā, tajā skaitā ņemot dalību konkrētā tautsaimniecības sektora spekulācijās,” uzsver deputāts.

“Iestājoties krīzei tieši bankām bija jāuzņemas līdzatbildība par sekām, kuras izraisīja tai skaitā nekustamo īpašumu “burbulis”. Taču tas nenotika, jo valdošie politiķi ilgstoši ir lobējuši šo pašu banku intereses,” saka Elksniņš.

Banku pozīcija par "Nolikto atslēgu principu" apliecina - bankas atpelna savus zaudējumus uz to cilvēku rēķina, kuri spiesti veikt kārtējos nesamērīgos maksājumus un nevar atrast citu dzīves vietu savai ģimenei. Tas notiek arī tamdēļ, ka cilvēki nevar atļauties uzsākt fiziskās personas maksātnespējas procesu.

“Banku pienākums ir uzņemties atbildību par izsniegtajiem kredītiem. Godīgāk ir kreditēt nekustamā īpašuma iegādi 70% apmērā, nevis lūgt piestādīt septiņus galvotājus, panākot, ka neveiksmes gadījumā īpašumus zaudē nu jau visi ģimenes locekļi un radi,” pārliecināts deputāts.

“Nolikto atslēgu princips” ļaus ne tikai pasargāt iedzīvotājus no nesamērīgām banku prasībām un spekulācijām, bet arī risināt komunālo maksājumu parādu problēmas.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais