Lasot avīzi Diena un noskatoties TV3 pārraides Nekā personīga, var nodomāt, ka visas pasaules sabiedrības uzmanības epicentrā ir Latvijas kā tiesiskas valsts tēla prestiža jautājums.
Ir noticis kaut kas pasaulē vēl nepieredzēts. Izrādās, ka TV3 žurnālistu Krēvica un Jaunalksnes galvās radušās šaubas par to, vai Latvijas valsts Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tiesnesis ar vairāk kā divdesmit gadu nevainojamu darba stāžu tiesneša amatā, cilvēks, kuram Latvijas tiesnešu kolektīvs savulaik uzticējis tiesnešu biedrības vadītāja posteni un kuru nepārprotami izvirzījis Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam, un kuru šajā amatā apstiprinājusi Latvijas Saeima, cilvēks, kurš dzimis, audzis, izglītojies un vienmēr strādājis tikai Latvijā – Viņa godība Ivars Bičkovičs – ir tīrasinīgs Latvijas pilsonis.
Un šajā sakarībā, uz savu šaubu pamata, abi žurnālisti tik ļoti norūpējušies par Latvijas kā tiesiskas valsts tēlu, ka kopā ar avīzi Diena, aktīvu Latvijas valsts premjera Valda Dombrovska un zināmu politisko aprindu atbalstu dara visu iespējamo, lai par tiesu sistēmas augstāko amatpersonu sāktu šaubīties ne tikai Latvijas, bet arī visa starptautiskā sabiedrība.
Tādā veidā, viņuprāt, tikšot celts Latvijas, kā tiesiskas valsts, tēla prestižs.
Jaunalksne un Krēvics – ar to politisko un ekonomisko aprindu svētību, kuras viņi pārstāv, – šaubās ne tikai par Ivara Bičkoviča pilsonības tīrasinību, bet šaubās arī par Naturalizācijas pārvaldes komisijas, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieka Ērika Baranovska, tieslietu ministra Mareka Segliņa, Ogres rajona tiesas u. c. slēdzieniem par to, ka Ivara Bičkoviča Latvijas Republikas pilsonība ir likumīga.
Apšauba viņi arī likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu par to, ka Ivars Bičkovičs nav bijis LPSR Valsts drošības komitejas aģents.
Šaubās viņi tādēļ, ka viņiem ļoti nepatīk Viņa godība Ivars Bičkovičs. Un ne jau tādēļ, ka viņus uztrauc Latvijas, kā tiesiskas valsts tēla prestižs. Vairāk nekā divdesmit gadu garumā Ivars Bičkovičs ar savu darbu, ar savu attieksmi pret tiesneša pienākumiem ir to vien darījis, kā diendienā cēlis šo tiesiskas valsts prestižu, cik bijis viņa spēkos, pateicoties kam arī nopelnījis savu darba kolēģu – Augstākās tiesas tiesnešu cieņu un atbalstu.
Uztrauc šīs politiskās aprindas pavisam kas cits. Uztrauc tas, ka Bičkovičs un Augstākās tiesas tiesnešu korpuss neko nedara, lai ietekmētu tiesnešus pareizi izlemt prokuratūras politiski safabricētās lietas. Uztrauc tas, ka ģenerālprokurora pilnvaru termiņš tuvojas beigām, un saskaņā ar likumu jaunais ģenerālprokurora kandidāts jānosauc Augstākās tiesas priekšsēdētājam, proti – Ivaram Bičkovičam.
Un nav šīm minētajām aprindām pārliecības, ka Bičkovičs nosauks, viņuprāt, pareizo kandidātu. "Pareizo", kurš varētu novest līdz "pareizam" galam ģenerālprokuroru vadībā uzsāktās bezperspektīvās pasūtījuma krimināllietas.
Un tādēļ, lūk, ir apšaubāma Bičkoviča pilsonības tīrasinība.
Protams – Krēvics un Jaunalksne ir tikai rupori. Aiz viņiem stāv daudz augstākstāvoši "šaubīgie".
Raksturīgi, ka premjeru Dombrovski neuztrauc tas, ko ēdīs daudzie tūkstoši Latvijas bezdarbnieku, kuriem deviņu mēnešu bezdarbnieku pabalsta termiņš beidzies, un darba kā nav, tā nav. Tāpat kā neuztrauc, kur viņi ņems naudu virvei un ziepēm. Bet tik ļoti uztrauc Bičkoviča pilsonības tīrasinība, ka viņš, "ņemot vērā publiskajā telpā izplatītās aizdomas", pieprasījis tieslietu ministram divu dienu laikā iesniegt rakstisku paskaidrojumu un īpaši paskaidrot apstākļus, kuru dēļ pārbaudes lieta tika noteikta kā konfidenciāla informācija, un nosūtījis materiālus ģenerālprokuroram, aicinot to izvērtēt un pieņemt lēmumu.
Ar nožēlu gribas atzīmēt, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers, par kuru šī pati labi zināmā sabiedrība "valsts prestiža celšanas nolūkos" savulaik izplatīja informāciju par zoodārzā iecelto Valsts prezidentu un par Valsts prezidentu kā iespējamo kukuļņēmēju – nav konsekventi novērtējis šīs šantāžas īstos nolūkus, bet zināmā veidā šantāžistus atbalstījis, izsakot domas, ka vajadzētu pilnībā publiskot visus dokumentus par Bičkoviča vecvecāku un vecāku pilsonības iegūšanas apstākļiem.
Varētu jau arī publiskot, bet pie viena publiskojot arī valdības līgumus par Parex un tīrasinīgā Latvijas pilsoņa Kargina īpašumu glābšanu, līgumu ar Starptautisko valūtas fondu, līgumu TELIA Sonera lietā un visus pārējos slepenos tautas vadoņu līgumus, kuri reņģu ēdāju tautai nav jāzina.
Interesanti, ja šodien kāds izteiks šaubas par Dombrovska kunga vai kāda cita viņa komandas biedra rīcībspēju, vai tas arī būs par pamatu uzsākt viņu rīcībspējas pārbaudi? Varbūt lūgt prokuroram?