Pēdējā gada laikā pastāvīgi dzirdam par jaunu saules un vēja parku izveides iecerēm, ko veicina pozitīvas izmaiņas politiskajos uzstādījumos, kā arī gatavība iet vienā solī ar Baltijas kaimiņiem un Eiropu ceļā uz aktīvāku atjaunīgās enerģijas apgūšanu.
Rezultātā Latvija kļuvusi par pievilcīgu vietu vietējiem un ārvalstu zaļās enerģijas spēkstaciju attīstītājiem, faktiski pārspējot sākotnējās pārvades un sadales tīklu operatoru ekspektācijas. Tāpēc, tīri aritmētiski domājot, ir saprotams Augstsprieguma tīkla paziņojums, ka jau pieteiktās jauno spēkstaciju ieceres pārsniedz Latvijas energosistēmas jaudu un ir jāpārtrauc jaunu projektu ieceru reģistrācija. Vienlaikus šis var izrādīties bīstams solis atpakaļ energonozares attīstībā, jo faktiski tiek slēgta atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstība.
Iniciatīva risināt potenciālo ražošanas jaudu “sastrēgumu” ir apsveicama un nepieciešama, tomēr darbība pēc “gāzējam/bremzējam” principa neveidos sabalansētu atjaunīgās enerģijas ražošanas portfeli, kas ir arī pārvades sistēmas operatoru mērķis. Apturot jaunu projektu attīstības iespējas, faktiski visas likmes liekam uz līdz šim pieteiktajiem elektrostaciju projektiem. Jāatceras, ka saules vai vēja enerģijas projekta īstenošana parasti aizņem 4-5 gadus un prasa desmitos un simtos miljonu mērāmas investīcijas. No ārvalstu pieredzes ir pilnīgi skaidrs, ka ievērojama daļa no pieteiktajām ražošanas jaudām līdz reālai ražošanai nenonāks. Projektu realizācijas panākumi būs atkarīgi no spējas piesaistīt nepieciešamās investīcijas, izpildīt projekta attīstības prasības un arī brīvās konkurences attīstītāju starpā. Tāpat kā būvniecībā arī zemes rezervēšana debesskrāpim vēl nenozīmē, ka tas tur tiks uzbūvēts.
Šobrīd rezervēto elektroenerģijas ražošanas jaudu apjomā dominē tieši saules elektrostaciju projekti - 80%, bet vēja parki aizņem tikai 16% no pieteiktā apjoma. Efektīvam un atjaunīgajos resursos balstītam enerģijas ražošanas portfelim ir svarīgi sabalansēt dažādus enerģijas ražošanas risinājumus, jo vējš vienmēr nepūš, saule vienmēr nespīd, bet ūdens HES var būt mazāk nekā nepieciešams. Rezultātā visi minētie resursi sedz valstij nepieciešamo patēriņu, kombinējot savas jaudas. Brīdī, kad jaunu enerģijas ražošanas projektu pieteikumi ir apturēti, zūd arī iespēja veicināt sabalansētu elektrostaciju veidu sadalījumu. Hibrīdu projektu attīstība ir viens no veidiem, kā veicināt sabalansētu energosistēmu - to mēs redzam šī brīža attīstībā gan Eiropā, gan arī tepat kaimiņos, Baltijas valstīs. Tam nepieciešama gan politikas jautājumu risināšana, gan arī tīri tehniska energosistēmas darbības un vadības noteikumu adaptācija jaunajai realitātei.
Līdzās sausiem, mehāniski aritmētiskiem pieslēguma jaudu aprēķiniem jāņem vērā, ka, piemēram, saules parki un vēja elektrostacijas visu laiku nestrādā ar pilnu jaudu, turklāt jau šobrīd tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgumiem paredz atrunu, ka sistēmas operators nepieciešamības gadījumā var ierobežot tīklā nodotās jaudas, lai izvairītos no pārslodzes. Attiecīgi pastāv iespēja veidot konstruktīvu dialogu ar atjaunīgās enerģijas nozares pārstāvjiem, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, lai strādātu pie konkrētu noteikumu sagatavošanas tam, kā praksē tiktu īstenots šis jaudu kontrolēšanas princips, kamēr jaunu spēkstaciju projektu attīstības process netiktu apturēts uz vairākiem gadiem.
Jā, nozares regulatīvā vide nebija gatava šādam pieprasījuma lēcienam, bet tas nebūtu iemesls apstādināt atjaunīgās enerģijas ražošanas tālāku attīstību pilnībā. Joprojām Latvijas energobilance sezonālā griezumā izskatās visnotaļ negatīvi, un mēs arī Baltijas mērogā krietni iepaliekam atjaunīgās enerģētikas attīstībā. Latvijā ir viena no augstākajām elektroenerģijas cenām Eiropas savienībā, bet vietējā enerģijas ražošanā joprojām izdevīgas atjaunīgās enerģijas jaudas ir nepietiekošā apjomā, stiprinot no Ziemeļvalstīm importētās elektroenerģijas atkarību. Mēs vienkārši nevaram atļauties tik strauji sabremzēt enerģētikas attīstību un nogaidīt, kā veiksies ar elektrostaciju projektu ieceru ieviešanu dzīvē.
Enerģētika ir ārkārtīgi dinamiska joma un arī nozares regulējumā jābūt elastīgai pieejai, lai spētu ātri risināt šādas pieslēgumu jaudu sastrēgumus, paturot attīstības iespējas atvērtas aktīvai konkurencei. Tādējādi uzņēmīgākie un efektīvākie attīstītāji investoru piesaistē spēs papildināt Latvijas enerģijas ražošanas portfeli un varēsim būt droši, ka nepieciešamās zaļās enerģijas jaudas nepaliks tikai “uz papīra” ieceru līmenī.
Aicinu Latvijas enerģētikas politikas un regulatīvās vides veidotājus un noteicējus nepieņemt pārsteidzīgus soļus, kas būtiski ietekmē Latvijas kopējās tautsaimniecības un specifiski enerģētikas nozares attīstību. Latvijai apkārt ir pieejama plaša pieredze, kā šādu attīstību stimulēt nevis bremzēt. Mēs esam Eiropas kopējā iekšējā enerģētikas tirgus dalībnieki, kura darbība ir skaidri noteikta un kurā varam smelties vērtīgu pieredzi. Tikai sadarbībā ar nozari, atklāti un konstruktīvi mēs kopīgi varēsim atrisināt šī brīža Latvijas atjaunīgās enerģētikas samilzušās problēmas.
