Mākslīgā intelekta ažiotāžas ietekmē finanšu tirgos novērojamas pārmērīga optimisma pazīmes

© Publicitātes foto

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%. Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Aleksejs Grigorjevs, Rietumu Bankas Ieguldījumu portfeļu pārvaldītājs

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas. Mākslīgais intelekts sola būtiskas pārmaiņas virknē dažādu nozaru, neierobežojot pielietojumu tikai ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem. To apstiprina fakts, ka jaunākajās peļņas ziņojumu sanāksmēs 36% S&P 500 uzņēmumu vadītāju pieminēja mākslīgo intelektu, fokusējoties uz iespējām paaugstināt produktivitāti, uzlabot lietotāju pieredzi un samazināt izmaksas ar jauno tehnoloģiju palīdzību.

Atskatoties uz finanšu tirgu vēsturi, mēs varam novērot neskaitāmus dažāda izmēra jaunu tehnoloģiju burbuļus, sākot ar dzelzceļu māniju 19. gadsimtā līdz pat 2000-šo gadu “dot com” burbulim un nesenajam pandēmijas akciju uzrāvienam, kad tādi uzņēmumi kā Zoom, Peloton, Moderna un citi reizināja savu tirgus kapitalizāciju līdz brīdim, kad tirgus nomierinājās un šie uzņēmumi pazaudēja lielāko daļu savas tirgus vērtības. Tehnoloģiju burbuļa dzīves cikls ir diezgan prozaisks: parādās revolucionāra tehnoloģija, stāsti par fantastiskām pārmaiņām pārņem investoru prātus, viņi sāk pirkt akcijas lielos apjomos, cenas pieaugumam tikai pastiprinot naratīvu par tehnoloģijas potenciālu, uzpūšot uzņēmumu, kas varētu būt ieguvēji no jaunās tehnoloģijas, akciju cenas līdz neilgtspējīgam līmenim. Kāpums turpinās līdz brīdim, kad plaisa starp gaidām un realitāti pēkšņi kļūst acīmredzama un iepriekš loloto uzņēmumu akciju cenas nāk lejā gāzdamās, jo jaunu tehnoloģiju reālā ietekme uz finanšu rādītājiem parasti atpaliek no pārāk optimistiskajām prognozēm. Jautājums, kas pašlaik nodarbina daudzu investoru prātus: “Vai šoreiz ar mākslīgo intelektu viss ir citādi un šī tehnoloģija transformēs vienu industriju pēc otras, palielinot produktivitāti jau tuvākajā nākotnē, vai arī tirgus dalībnieki atkal aizskries sev pa priekšu, izveidojot kārtējo burbuli, kas neizbēgami novedīs līdz vēl vienai sāpīgai pamācībai?”

Lai gan ir sarežģīti izšķirt objektīvos un subjektīvos faktorus, kas veicina strauju akciju tirgu kāpumu, joprojām eksistē dažas skaidras pazīmes, kas var liecināt par to, ka tirgus pieaugumu diktē pārmērīgi optimistiska investoru uzvedība, nevis reāli uzlabojumi uzņēmumu darbībā. Apskatīsim četras šādas pazīmes un mēģināsim noteikt, vai pašreizējā mākslīgā intelekta ažiotāža atbilst tām visiem, lai to varētu droši saukt par burbuli:

1. Stāsts iet pa priekšu, rezultāti iepaliek

Lielākā daļa burbuļu veidojas ap stāstiem par revolucionāru tehnoloģiju un kā tā pārveidos mūsu dzīves līdz neatpazīstamībai. Taisnību sakot, tehnoloģiski sasniegumi, kā dzelzceļi, datori un internets, tiešām radīja lielu ietekmi uz to, kā mēs šodien dzīvojam un strādājam, taču, kā jau iepriekš minēts, šādas pārmaiņas parasti prasa vairāk laikā nekā tirgi sākumā sagaida. Pašlaik mākslīgā intelekta burās pārsvarā pūš tieši stāsti, tomēr vietām ir novērojama arī jaunās tehnoloģijas pozitīvā ietekme uz peļņas rādītājiem. Piemēram, atgriežoties pie Nvidia, uzņēmuma peļņa pēdējā gada ietvaros pieaugusi par vairāk nekā 585%.

2. Cenas aug neatkarīgi no ziņām

Vēl viena burbuļa pazīme ir ar jauno tehnoloģiju saistīto uzņēmumu cenu pieaugums neatkarīgi no vispārējā ekonomiskā stāvokļa un ziņām. Šobrīd ir grūti pateikt, vai akciju tirgus un ekonomiskais stāvoklis tiešām kustas atšķirīgos virzienos, jo nesenais straujais pieaugums akciju cenās sakrita ar recesijas raižu samazināšanos Amerikā un daudz gaišāku skatu uz ekonomiku 2024. gadā, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm. Neskatoties uz to, neskaidrība par turpmāko procentu likmju un inflācijas līmeņu trajektoriju attīstītajās valstīs rada riskus, kas netiek pilnībā atspoguļoti pašreizējajos tirgus novērtējumos.

3. Pārmērīgi augsti akciju vērtējumi

Akciju burbuļa pēdējos posmos uzņēmumu akciju cenas-pret-peļņu rādītāji (P/E ratio) kļūst pārmērīgi augsti līdz ar investoru gatavību maksāt teju jebkādu cenu, lai tikai ielēktu pēdējā vagonā uz gaišo un pārmaiņām pilno nākotni, kuru jaunā tehnoloģija atnesīs. Pašlaik tikai tehnoloģiju sektora vērtējumi ir acīmredzami augsti, salīdzinot ar vēsturiskajiem rādītājiem, it īpaši Amerikā, taču tas vēl nav viss. Septiņu lielāko ASV tehnoloģiju uzņēmumu (ieskaitot Nvidia), daži no kuriem uzskatīti par līderiem sacensībās par ģeneratīvā mākslīgā intelekta komercializāciju, vidējais cenas-pret-peļņu rādītājs ir 37. To var salīdzināt ar 2000-šo gadu interneta burbuļa lielāko uzņēmumu cenas-pret-peļņu rādītāju to pīķī - 52. Vadošo “Nifty 50” burbuļa uzņēmumu vidējais cenas-pret-peļņu rādītājs 1960-ajos gados pārsniedza 34. Tik dāsni lielāko uzņēmumu vērtējumi nenovēršami paaugstina arī kopējā tirgus novērtējumu. Tomēr, ja uz brīdi aizmirstam par ar mākslīgo intelektu saistītiem uzņēmumiem, ASV ne-tehnoloģiju un Eiropas uzņēmumu akciju vērtējumi pagaidām vēl izskatās samērīgi, tā kā mākslīgā intelekta optimisms vēl nav pilnībā pārnests uz citu nozaru un valstu uzņēmumu vērtējumiem.

4. Tiek izveidoti jauni vērtības noteikšanas paņēmieni

Kā likums, kad finanšu kopiena sāk radīt jaunus uzņēmumu vērtēšanas veidus, ir pienācis laiks būt piesardzīgiem. Piemēram, 2000-šo gadu sākumā analītiķi ieviesa tādus vērtības noteikšanas rādītājus kā “cena-pret-klikšķiem”, lai salīdzinātu interneta uzņēmumu akcijas, jo gluži vienkārši liela daļa šo uzņēmumu strādāja ar zaudējumiem, bet bija nepieciešams kaut kādā veidā attaisnot augstos akciju vērtējumus. Protams, tas viss beidzās slikti. Pēdējā laikā arvien vairāk analītiķu, kas seko līdzi tehnoloģiju nozarei, norāda, ka tehnoloģiju uzņēmumi ir “pievilcīgi novērtēti” balstoties uz “cenas-pret-inovāciju” rādītāju. Cenas-pret-inovāciju rādītājs atspoguļo uzņēmuma kapitalizāciju pret tā peļņu plus pētniecības un attīstības izmaksām - tas ir paredzēts, lai uzņēmumi ar niecīgu peļņu un lieliem, riskantiem investīciju budžetiem izskatītos pievilcīgāk.

Līdz ar to varam secināt, ka šo četru burbuļa pazīmju novērtējums kopumā mudina būt piesardzīgiem attiecībā pret tehnoloģiju uzņēmumiem ar augstiem novērtējumiem, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, taču ļoti iespējams tie vēl nav sasnieguši savu augstāko punktu. Lai mākslīgā intelekta ažiotāža pāraugtu pilna mēroga burbulī, uzņēmumiem, kas tiks pozitīvi ietekmēti pateicoties jaunajai tehnoloģijai, piemēram, veselības aprūpē un dzīvības zinātnēs, finansēs, rūpniecībā, un citos sektoros, arī vajadzētu tikt apvītiem ar pasakainiem stāstiem par nākotni, kas veicinātu to akciju cenu pieaugumu līdzīgi, kā tehnoloģiju sektorā. Tāpat mākslīgā intelekta mānijai vajadzētu izplatīties Eiropas un Āzijas valstu tirgos. Esiet vērīgi arī savās ikdienas gaitās tirgus pīķa indikatoru identificēšanā. Kad taksometru vadītāji sāks runāt par vektoru kvantēšanas pielietojumu mašīnmācīšanās algoritmu trenēšanai, mēs gandrīz noteikti atradīsimies mākslīgā intelekta burbuļa pēdējās stadijās.

Viedokļi

Infodēmija ir termins, kas apvieno vārdus "informācija" un "pandēmija". Pasaules Veselības organizācija definē, ka infodēmija nozīmē pārāk daudz informācijas, tostarp nepatiesas vai maldinošas informācijas digitālajā un fiziskajā vidē slimības uzliesmojuma laikā.

Svarīgākais