Otrdiena, 31.janvāris

redeem Tekla, Violeta

Lasi ērtāk format_size

Strauji pieaug visu veidu enerģijas cena, kas ietekmē visu tautsaimniecību un katras ģimenes labklājību.

Tādēļ steidzīgi jāmeklē iespējas, kā Latvijas apstākļos to varētu mazināt. Pēc būtības ceļš ir tikai viens. Pašiem saražot pietiekošā daudzumā elektroenerģiju, izmantojot vietējos resursus koksni, augu produktus un bezmaksas dabas veltes, sauli, vēju un ūdeni. Vai tas ir iespējams? Protams. Tam jāpakārto attiecīga valsts politika, lai šo stratēģiski vitāli svarīgo mērķi sasniegtu. Mērķim jābūt skaidri definētam. Apgādāt Latvijas tautsaimniecību un mājsaimniecības ar, pēc iespējas lētāku, elektroenerģiju. Vislabāko rezultātu varētu sasniegt ar decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, kas nodrošinātu vietēju (nelielās teritorijās, kur ir kritiskā tautsaimniecības infrastruktūra) patēriņu, vienlaicīgi izmantojot gan sauli, vēju un ūdeni. Ļoti efektīvi būtu visas katlu mājas pārveidot, lai vienlaicīgi varētu ražot gan siltumu, gan elektroenerģiju.

Tie pierāda, ka apgalvojums, ka vasarā ir lēta enerģija ir aplams.
Uz šī pieņēmuma pamata grib atteikties no neto uzskaites sistēmas un pāriet uz neto norēķinu sistēmu.
Dati parāda, ka biržā cenas var atšķirties nedēļas laikā pat vairāku desmitu reižu, atkarībā kurā zonā atrodas.
Rekords ir 33. nedēļā, kad bija zemākā biržas cena Norvēģijas 4. apgabalā tikai 0.96 EUR/MWh un Latvijā, kura bija pirkusi par 512.48 EUR/MWh, t.i. 533 reizes dārgāk!!!!
Atsevišķu dienu laikā simtiem reižu. Atsevišķu stundu laikā pat tuvu bezgalībai no 4000.00 līdz 0.001 EUR/MWh. Interesanta birža!

Latvijai gandrīz vienmēr ir pašas augstākās cenas, vienalga kurā nedēļā vai perodā. Kāpēc tas tā ir? Lai atbild atbildīgās amatpersonas!

Biržas cenu veidošana ir vēl tumšāka lieta par pašu elektrību.

Biržas cenās ieskatījās Alesandrs Lielmežs 23.12.2022.g.
Precizēja 03.01.2023.g.

_____

Šāda pieeja ir ļoti svarīga no arī no elektroenerģijas piegādes drošības viedokļa. Lēta elektroenerģija ir kā pamats uzņēmumu konkurētspējai, preču un pakalpojumu cenām, katras mājsaimniecības labklājībai un valsts straujākai attīstībai. Kāpēc ražot pašiem un nevis saņemt no ārpuses? Tāpēc, ka liktās cerības, ka biržā varēs nopirkt lētāk, ir izgāzušās. Daži skaitļi.

2020.g Latvija Nord pool biržā par vienu MWh maksāja 33,45 EUR, pie vidējās Nord pool cenas 12,57 EUR , Igaunija 32,88 EUR/MWh.

2021.g. Latvija Nord pool biržā maksāja 98.65 EUR/MWh, pie vidējās cenas 75.35 EUR/MWh, Igaunija 95.01 EUR/MWh

2022.g. Latvija Nord pool biržā maksāja 227.19 EUR/MWh, pie vidējās cenas 135.97 EUR/MWh, Igaunija 157.94 EUR/MWh.

Tas nozīmē, ka Latvijas līdzšinējā enerģētiskā politika un tās rezultāti nav konkurētspējīgi, kaut vai ar Igauniju. Tas jālabo pēc iespējas ātrāk.

Vai viss ir caurspīdīgi un godīgi pašā Nord pool biržā? Laikam jau nē, jo EK Enerģētikas komisāre ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka jāveic reformas biržā un jāmaina biržas cenas noteikšanas metodika. Augstā amatpersona biržu uzklausīs pavisam drīz- martā. Manuprāt, tas bija jādara jau ātrāk, jo tik augstas biržas cenas, kas ļoti ietekmē arī lielākās Eiropas Savienības valstu Vācijas un Francijas ekonomikas, nav objektīvi pamatotas. Tas ietekmē visas Eiropas Savienības konkurētspēju globālajā tirgū. Ļoti daudzi elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi gūst “pasakainu” peļņu. Ne velti Urzula fon der Leiena jau septembrī izteica priekšlikumu elektrības ražotājus, kuri gūst superpeļnu aplikt ar papildus nodokli. Vairākas valstis jau ir sekojušas ierosinājumam un pieņēmušas lēmumus, ka šo nesamērīgo peļņu, jāapliek ar papildus 90% nodokli.

Šīs augstās cenas spiež arī Latvijā pārskatīt elektroenerģijas piegādes tarifus.

Tas nav objektīvi, jo piegādes izmaksām nav tieša sakara ar to vai pa vadiem plūst lēta vai dārga elektrība. Tas ir vienīgi metodoloģijas jautājums. Manuprāt, Sadales tiklu tarifu projektā nav pamatotas šādas pozīcijas:

1. Pārvades sistēmas pakalpojumu izmaksas

no 71,2 milj. EUR uz 144,15 milj. EUR

2. Par zudumiem pārvadē

no 16,0 milj. EUR uz 68,5 milj. EUR

3. Iepriekšējo ieņēmumu korekcija

No 0,0 milj. EUR uz 36,3 milj. EUR

Kopā palielinājums 161,75 milj. EUR.

Vajadzētu pilnīgi detalizēti atspoguļot šo summu pieaugumu, jo tās apmaksai nepieciešams vidēji no katra elektroenerģijas lietotāja, iekasēt papildus vairāk kā 200 EUR gadā un tas nav maz. Vidēji nozīmē, ka kādam mazāk, kādam vairāk būs jāmaksā. Atkarībā no pieslēguma kritērijiem.

Un atbildēt uz jautājumu. Kam šos 161,75 milj. EUR Sadales tīkli maksās? It īpaši par 36,3 milj. EUR. Varbūt tie jau kādam ir samaksāti, jo formulējums tāds īpatnējs? Par līdzīgas summas neskaidriem ceļiem nesenā pagātnē rakstīja viens no medijiem.

Cerams, ka valdība un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ar to tiks skaidrībā. Vajadzētu iesaistīties arī Saeimas deputātiem, kā tautas priekšstāvjiem, lai šo Latvijas valsts attīstībai svarīgo jautājumu neatstātu bez pienācīgas kontroles.