Šī brīža populārākais vārds medijos, politikā, biznesa vidē un sabiedrībā kopumā Latvijā un arī pasaulē viennozīmīgi ir „krīze”, taču bieži vien tas tiek lietots nevietā, tādējādi, ne vien nonivelējot tā patieso nozīmi, bet arī manipulējot ar sabiedrību.
Es konkrētāk gribēju pievērsties manis pārstāvētajai mārketinga nozarei, jo manu uzmanību ir piesaistījuši vairāki mārketinga piedāvājumi, kas līdzīgi kā „kaktu dakteri” sola ātru un nesāpīgu uzņēmumu atveseļošanu – iespēju izdzīvot šajos apstākļos. Tātad patērētāji tiek iepazīstināti ar – krīzes mārketingu – domājot ekonomisko vispasaules krīzi. Protams, nebūtu jau slikti, ja, rūpīgi plānojot, analizējot situāciju, veicot pētījumus un ņemot vērā citus līdzīgus gadījumus, tiktu izstrādāti pavisam jauni mārketinga elementi, kas šajos ekonomiskajos apstākļos kaut kādā mērā celtu uzņēmuma vērtību, nodrošinātu lielāku peļņu. Diemžēl par to varam tika sapņot, jo patiesībā šis krīzes mārketings ir nekas cits, kā ierastās mārketinga aktivitātes, kas arī Latvijā jau vairs sen nav nekāds jaunums un unikalitāte. Tiek veidota asociatīvā saikne mārketinga ar vārdu „krīze”, līdz ar to ļaujot secināt, ka šajā gadījumā nav citu spēcīgu un pamatotu vērtību un kvalitāšu, ar ko asociēt savus pakalpojumus.
Tāpēc rodas jautājums – kāpēc to pašu veco būtu jānosauc citā vārdā, pieliekot klāt – krīze? Protams, uzreiz rodas atbilde – lai piesaistītu uzmanību, lai būtu populāri, lai radītu iespaidu, ka sekojam taču līdzi laikam un modei. Tomēr, manuprāt, ar šo vārda „krīze” izmantošanu vietā un nevietā patiesībā tiek nodarīts diezgan daudz slikta. Pirmkārt, izmantojot psiholoģiska rakstura impulsus, tiek ietekmēta indivīdu apziņa. Jūs teiksiet, ka tas ir reklāmas pamatā? Bet ir taču atšķirība starp pārliecināšanu un manipulāciju. Otrkārt, tas atkal un atkal veido šo sakāpināto sabiedrisko domu, ka šobrīd vienīgais, par ko būtu jādomā, ir krīze. Nenoliedzami, šī brīža ekonomiskā situācija ir pietiekoši nopietna, lai to neatstātu novārtā visās jomās, tomēr lieki kurināt cilvēkus, nepiedāvājot nekādu pamatotu risinājumu šķiet diezgan absurdi.
Un mārketings jau nav vienīgā sfēra, kurā it kā būtu iespējams meklēt risinājumu šai vispasaules ekonomiskajai situācijai. Daži no variantiem: bēdz no krīzes uz kaimiņu valsti – tur noteikti ir daudz vieglāk. Vai arī – pērc pienu, tā tu atrisināsi Latvijas krīzi. Tā varētu turpināt. Šobrīd jau izskatās diezgan smieklīgi, bet pareizi pasniegts tas noteikti uzrunā ne vienu vien cilvēku, kas tā vietā lai darītu ko noderīgu, iet uz veikalu pēc kārtējās piena pakas.
