Vakar Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Satversmē, kas paredz, ka Valsts Prezidents turpmāk tiks ievēlēts atklātās vēlēšanās. Bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes profesors Aivars Endziņš skaidro, ka tas ir tikai pussolītis uz priekšu, jo būtu nepieciešamas arī izmaiņas, kas paplašina Valsts Prezidenta pilnvaras izpildvaras veidošanas procesā un jāraugās, kas nākotnē notiks ar ideju par tautas vēlētu prezidentu.
Tauta zinās savus varoņus!
Prieks, ka Saeima beidzot ir pieņēmusi šādus grozījumus Satversmē, jo Valsts Prezidents bija palicis vienīgais amats, ko deputāti vēlēja aizklāti. Atklāta ievēlēšana nav pretrunā ar demokrātijas principiem, kā to apgalvo daži politiķi. Atklātība ir demokrātijas pamats! Turklāt tas izslēdz iespēju valdošajai koalīcijai vienoties par kandidātu, balstoties uz tikai sev zināmiem iemesliem. Būtībā tas izslēgs zoodārza efektu. Sabiedrība varēs pieprasīt konkrētu viedokli no saviem pārstāvjiem, skaidrojumu, kāpēc tika balsots par vienu vai otru kandidātu. Tauta zinās savus varoņus!
Savu kārtu vēl gaida iesniegtie grozījumi par to, lai Valsts Prezidents tiktu ievēlēts tiešās vēlēšanās, proti, lai vēlētu tauta, nevis Saeima. Šo grozījumu likteni ir grūti prognozēt, jo rīt būs Saeimas vēlēšanas, kam sekos jauns parlamenta politiskais sastāvs. Pirms vēlēšanām daudzi politiskie spēki ir pauduši atbalstu tautas vēlētam prezidentam, taču jautājums - vai atbalsts turpināsies arī pēc vēlēšanām?!
Lai prezidents nebūtu tikai koalīcijas ielikta figūra
Būtu nepieciešami grozījumi Satversmē, kas paceltu kvoruma latiņu prezidenta ievēlēšanai. Šobrīd Valsts Prezidentu ievēlē ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu. Tieši tāds pats balsu skaits nepieciešams, lai apstiprinātu valdību. Kaimiņos Igaunijā prezidenta ievēlēšanas latiņa ir augstāka - nepieciešams vismaz 2/3 deputātu atbalsts, tas nozīmē, ne tikai valdošā koalīcija. Kopā ar grozījumiem par atklātu balsošanu, vajadzēja pacelt arī šo latiņu, lai nākotnē prezidents nebūtu tikai koalīcijas ielikta figūra.
Satversmē gan daudz, gan maz grozījumu
Atskatoties uz visiem Satversmes grozījumiem, kas bijuši tās darbības laikā (kopumā 14, no kuriem 13 reizes valsts pamatlikums grozīts pēc tā darbības atjaunošanas pilnā apjomā 1993. gadā), jāsaka, ka tas ir gan daudz, gan maz. Grozījumu bijis daudz, taču tie visi bijuši objektīvi.
Pirmie grozījumi pēc Satversmes darbības atjaunošana samazināja balsstiesīgo iedzīvotāju vecuma slieksni no 21 gada līdz 18 gadiem. Tāpat būtiski bija grozījumi, kas noteica, ka par Valsts Prezidentu var ievēlēt tikai pilntiesīgu Latvijas pilsoni un nevar ievēlēt ar dubultpilsonību. Vienreiz vēsturē jau bija situācija, kad par Valsts Prezidenta amata kandidātu tika virzīts Alfrēds Rubiks, kurš tolaik pat atradās ieslodzījumā, taču vēl nebija notiesāts. Tolaik likums to pieļāva, taču es nedomāju, ka mūsu Satversmes tēvi 1922. gadā dibinot Satversmi, varēja ko tādu iedomāties. Par laimi, mūsdienās šādas situācijas vairs nav iespējamas.
Tehniski un cita veida grozījumi
Citus grozījumus sekmēja mūsu vēlme iestāties Eiropas Savienībā, jo bija nepieciešams atrunāt Satversmē, ka lēmums par iestāšanos vai izstāšanos tiek pieņemts tautas nobalsošanā, ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu.
Bija arī tehniskas dabas grozījumi, piemēram, līdz 2004. gadam termiņš, kādā Valsts Prezidents Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu, bija septiņas dienas. Taču, ja ņem vērā, ka Saeimas sēdes parasti notiek ceturtdienās un paiet zināms laiks, kamēr lēmumi tīri tehniski tiek noformēti un nonāk līdz Valsts Prezidentam, atliek pavisam minimāls laiks, lai pieņemtu lēmumu par otrreizējas caurlūkošanas nepieciešamību. Kopš 2004. gada šis termiņš ir pagarināts līdz desmit dienām.
Prezidenta iespējas ietekmēt valdības sastāvu
Diemžēl manis jau pieminētie grozījumi, kas iesniegti, lai panāktu prezidenta ievēlēšanu tiešās vēlēšanās, nav papildināti ar ieteikumiem par Valsts Prezidenta pilnvaru paplašināšanu. Nepieciešami arī grozījumi, kas mainītu situāciju, kurā Valsts Prezidents nebūtu tikai reprezentatīva figūra, kas tikai nosauc Ministru prezidenta kandidātu, bet ir tiesīgs ietekmēt valdības sastāvu. Prezidentam ir nepieciešama plašāka loma izpildvaras veidošanā. Tāpat būtiski veikt grozījumus Satversmes pantā, kas nosaka Valsts Prezidenta atlaišanas kārtību, proti, šobrīd ir atrunāts tikai, ka Valsts Prezidenta atlaišanai nepieciešams ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākums, taču ir jāuzskaita konkrēti iemesli, kāpēc būtu rosināma Valsts Prezidenta atlaišana.
Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes profesors Aivars Endziņš