Gustavs Zatlers: Valsts politika netiek īstenota vietējo ražotāju interesēs

Pēdējos mēnešos aktīvi tiek diskutēts par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz aizliegt tirgot alu un alkoholiskos kokteiļus PET iepakojumā, kuru absolūtā alkohola daudzums pārsniedz 5.8 vai 7.5 tilpumprocentus, PET iepakojuma vienībā lielākā par pus litru vai vienu litru.

Mērķis ierosinātajiem likuma grozījumiem cēls - vispārējā alkoholisma apkarošana valstī, tomēr labi zināms, ka alkoholismu ietekmē vairāki sociālekonomiski faktori un rodas jautājums, vai aizliedzot viena veida jeb PET iepakojumu, šī problēma tiks izskausta. Jā, mēs esam par alkohola lietošanas kultūras uzlabošanu un par alkoholisma problēmas risināšanu valstī, bet lai to darītu, jāizvēlas kompleksi un tiešām objektīvi pamatoti risinājumi, nevis strikti jāvēršas pie vienas alkoholisko dzērienu kategorijas ar salīdzinoši zemu alkohola saturu un viena veida - PET - iepakojuma ierobežošanas.

Alus tirgus pēdējo gadu laikā pakāpeniski sarūk. Latvijā, kur alus ražošana ir sena un tradīcijām bagāta un alus tiek daudzināts kā nacionālais dzēriens, diemžēl Latvijas tautsaimniecības politika ir orientēta tā, ka pēdējo trīs gadu laikā divas lielas alus darītavas ir pārcēlušas savas ražotnes uz Lietuvu un Igauniju. Esošā politika turpina praksi ar dažādiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, likuma normām un nodokļu politiku iespaidot vietējos ražotājus un apgrūtināt uzņēmumu darbību.

Kā norāda Veselības ministrija, tad saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2015.gadā absolūtā alkohola patēriņa īpatsvaru veidoja 44% alus, 38% stiprie alkoholiskie dzērieni, 12% vīns (vīnā vidēji alkohola saturs pārsniedz 12 tilpumprocentus) un 6% citi alkoholiskie dzērieni. Pēdējos gados vērojama tendence, kad pieaug vīna un stipro alkoholisko dzērienu īpatsvars, kur alkohola tilpums ir augstāks par 7.5 tilpumprocentiem. Ja kopējais alkohola patēriņš valstī nekrīt, savukārt alus tirgus sarūk - vai tiešām aizliedzot PET iepakojumu virs viena litra alum un citiem alkoholiskajiem kokteiļiem, tiks samazināts kopējais alkohola patēriņš valstī? Tajā pat laikā stipro alkoholisko dzērienu nozares pārstāvji pauž neapmierinātību par to, ka alkohola tirgū valda diskriminācija. Arī man, kā alus nozares pārstāvim, rodas jautājums, kādēļ iesniegtie likumprojekta grozījumi krasi ierobežo konkrētu dzērienu kategoriju un iepakojuma veidu? Aizliegsim alu un alkoholiskos kokteiļus PET iepakojuma vienībā lielākā par vienu litru, bet stiprāku alkoholisko dzērienu iegādi stikla vai cita veida iepakojumā, neskarsim.

Es vēlos aicināt valsts pārstāvjus domāt par kompleksu risinājumu alkoholisma apkarošanai valstī. Maz cerību, ka PET iepakojuma aizliegšana atturēs no alkohola lietošanas personas, kuru ieradumus var raksturot ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Augsts bezdarba līmenis, iedzīvotāju zemais labklājības līmenis, nelegālā alkohola tirdzniecība, alkohola pieejamība nepilngadīgām personām - šiem un citiem jautājumiem ir jābūt dienas kārtībā, lai spētu vienoti risināt alkoholisma problēmu valstī.

Kā alkohola ražotāji, mēs vienlaikus apzināmies un iestājamies par samērīgu alkohola lietošanu un esam gatavi iesaistīties sabiedrības izglītošanā par alkohola ietekmi un tā samērīgu lietošanu. To darām jau tagad, izglītojot jauniešus alkohola profilakses jautājumos un uz dzērienu iepakojumiem izvietojot marķējumus ar ierobežojumiem par alkohola lietošanu. Mēs atbalstām arī valsts centienus ierobežot alkohola patēriņu, bet svarīgi, lai tas notiktu pārdomāti un efektīvi, nevēršoties tikai pret konkrētu dzērienu ražotāju, kategoriju vai iepakojuma veidu, tādējādi atkal ierobežojot uzņēmumu konkurētspēju tirgū un absolūti netuvojoties publiski izvirzītajam mērķim - “Samazināsim veselībai kaitīgo produktu un ieradumu izplatību, ierobežojot atkarību izraisošu vielu pieejamību”.


Gustavs Zatlers,

AS Cēsu alus Tirdzniecības un mārketinga direktors

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais