Latvijas simtgadei un Latgalei

Sveicināti Neatkarīgās Rīta avīzes veidotāji un lasītāji! Paldies par jūsu darbu! Lasu un priecājos par jūsu spējām un drosmi reaģēt uz aktualitātēm, spēju ietvert viedokli trīs domu graudos u.c.

Esmu septiņkārt vecvecmāmiņa, skolotāja, biedrības Tāvu zeme vadītāja. Visa mana dzīve bijusi cīņa ar grūtībām par labāku dzīvi. Tādu kā bērnu dienās - brīvajā Latvijā. Mana dzīve sasaucas ar Latgales likteni un arī Latgales simbola, pieminekļa Vienoti Latvijai (Latgales Māra) likteni. Gara acīm atsaucu atmiņā 1938. gada 8. septembri, pieminekļa atklāšanas svinības. Es turējos tētim pie rokas, bet māmiņai rokās bija ziedi.

Taču tolaik Latvijā, Latgalē cēla ne tikai pieminekļus, cēla arī skolas laukos. Uzcēla Rēzeknes skolotāju institūtu . 1938. gadā uzcēla Pilcenes skolas ēku, kura priecē acis vēl šodien. Bet dvēsele raud. Tāpēc, ka esmu šīs Gaismas pils pirmā izlaiduma (1944. gada aprīlī) absolvente. Kā relikviju glabāju apliecību Nr.1. Skolas logi drebēja no Rēzeknes bombardēšanas. Var teikt, ka Latgales Māra dzīvoja līdzi mūsu, mūsu valsts mūžam. Piemineklis atklāts 1939. gada 8.oktobrī, bet 1940. gadā, naktī no 5. uz 6. novembri nogāzts, sadauzīts. 1943. gada 22. augustā atjaunots, bet 1950. gada jūnija naktī nogāzts, „pazudis”… 1992. gada 13. augustā uzcelts par tautas ziedojumiem pilnīgi no jauna, iesvētīts un tiek godā turēts.

Šoreiz vēlos ar Neatkarīgās starpniecību lūgt palīdzēt atjaunot vēsturisko atmiņu. Pieminekļa atjaunošanas darbus vadīja (1988.-1992.) mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks. Mēs - tautfrontieši - palīdzējām, vācām ziedojumus. Tauta bija nabadzīga, palīdzēja trimdas latvieši.1992. gadā iznāca dokumentālu, vēsturisku materiālu krājums Piemineklis un laiks (tirāža - 5000). Tagad šī plānā grāmatiņa kļuvusi sirdij tuvs, dārgs retums. Turklāt arī laika zobs tai darījis savu (papīrs bija slikts).

Tāpēc biedrība Tāvu zeme ierosināja šo grāmatu izdot atkārtoti un Latgales Kultūras centra izdevniecība (vadītājs - Jānis Elksnis) ir sākusi darbu. Atkārtotā izdevuma nosaukums būs Vienoti Latvijai (saglabājot apakšvirsrakstā Piemineklis un laiks). Daudzām fotogrāfijām vajadzīga restaurācija. Iecerēts papildināt grāmatu ar nodaļu par mūsdienām. Oficiāli uzsākta ziedojumu vākšana. Un mēs lūdzam tos, kuriem mūsu ideja ir tuva un kuriem ir tāda iespēja, atbalstīt grāmatas izdošanu. Ziedojumus no jums pieņems LKC izdevniecībā Rēzeknē, Baznīcas ielā 28 (tel. 37164622298, 26529898). Un jūs varat tos ieskaitīt LKC kontā (Nr.LV30UNLA0014000700032, SEB banka, kods Nr. UNLALV2x).

Mēs esam ceļā ne tikai uz Latvijas simtgadi. Nākamgad apritēs simts gadi pirmajam Latgales latviešu kongresam (1917.gada, 26.-27. aprīlis). Trešajā maijā Rēzeknē paredzēta kongresa simtgadei veltīta konference. Būtu lieliski, ja mēs savai vēstures atmiņai un apjēgai pievienotu šo grāmatu kā ceļamaizi mūsu mazmazbērniem.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.