Atklātā vēstule FM: Lūgums atteikties no plānotās ārstniecības iestādes ēkas izsoles

SIA “Rakstnieku Poliklīnikas” vadības – valdes locekles Baibas Rozanovas un direktora Gunāra Perlbaha – atklātā vēstule Latvijas Republikas Finanšu ministrijai par SIA “Rakstnieku poliklīnika” tiesībām uz nekustamā īpašuma Raiņa bulvārī 27 nomas līguma pagarinājumu.

Ļoti cienītā ministres kundze!

Ļoti cienītā valsts sekretāres kundze!

Vēršamies pie Jums cerībā, ka vismaz Finanšu ministrijai rūp tās uzraudzītā uzņēmuma labā slava Latvijas sabiedrībā. Diemžēl esam ļoti uzskatāmi pārliecinājušies, ka pašai VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sava reputācija šķiet maznozīmīgs faktors tās biznesa iecerēs. Uzstājībai, ar kādu VNĪ patlaban cenšas izdzīvot SIA “Rakstnieku poliklīnika” no telpām Raiņa bulvārī 27, kurās veselības aprūpes iestāde veiksmīgi darbojas jau ilgus gadus, noteikti atrastos labāks pielietojums. Piemēram, lai piesaistītu nomniekus tām uzņēmuma pārvaldītajām ēkām un platībām, kas stāv tukšas.

Tomēr kādu priekšstatu par VNĪ darbinieku godaprātu gūs tagadējie un iespējamie valsts īpašumu izīrētāji, ja tie redzēs, kā viens šī uzņēmuma nomnieks ar sadomātiem ieganstiem tiek izlikts uz ielas un tā pakļauts likvidācijas riskam? Turklāt tā ir poliklīnika, kas pašā pilsētas centrā, Raiņa bulvārī 27, nodrošina kvalitatīvus medicīnas pakalpojumu ikdienas pieejamību ievērojamam pacientu skaitam. Tas noteikti raisītu paliekošu rezonansi masu medijos un sabiedriskajā domā.

VNĪ tagad šķiet pilnīgi vienalga, ka “Rakstnieku poliklīnika” apzinīgi kārto savas saistības pret iznomātāju un veica arī līgumā paredzētos ieguldījumus ēkas remontdarbos. Tie joprojām nav amortizēti, kas Veselības ministrijas ieskatā jau ir būtisks priekšnoteikums, lai nomas līgums tiktu pagarināts vēl uz 10-15 gadiem (no veselības ministra Gunta Belēviča parakstītās šā gada 5. janvāra vēstules). Līguma nepagarināšana var negatīvi ietekmēt valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu un aizskārt liela skaita pacientu intereses - jo tad “Rakstnieku poliklīnika” tiktu spiesta sākt uzteikt darbu ārstniecības personām vai arī apziņot pacientus par iespējamu darbības vietas maiņu.

Neraugoties uz neatkarīgu vērtētāju sagatavotajiem atzinumiem, ka līgumā paredzētie ieguldījumi tika veikti, VNĪ savu atteikumu pagarināt nomas līgumu nepatiesi aizbildina ar apgalvojumiem, ka šos izdevumus “nav iespējams nešaubīgi konstatēt”. Tādejādi uzņēmums aplami interpretē Ministru Kabineta noteikumu Nr. 515 “Par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem” 73. punktu.

Tāpat, lai atrastu ieganstu īpašumu steigšus izsolīt, tiek pilnīgi nepamatoti apšaubīts fakts, ka SIA “Rakstnieku poliklīnika” ir Rakstnieku savienības Literatūras fonda poliklīnikas tiesību un pienākumu turpinātāja, tiesīga mantot šīs organizācijas agrāk veiktos ieguldījumus valsts īpašumā Raiņa bulvāra 27. namā. Par VNĪ nepatieso apgalvojumu savu sašutumu jau publiski pauda agrākais Rakstnieku savienības vadītājs Viktors Avotiņš, kurš 1997. gadā akceptēja poliklīnikas reorganizāciju.

VNĪ darbiniekiem ir radies maldīgs priekšstats, ka viņi, strādājot biznesa vidē ietekmīgā valsts uzņēmumā, drīkst nerēķināties ar savas rīcības radīto nelāgo iespaidu sabiedriskajā domā. Kaut arī patlaban tiek slēpti dīvainie nolūki, kas liek VNĪ tik kategoriski, bet arī juridiski nepamatoti atsacīt “Rakstnieku poliklīnikai” iespējas turpināt nomāt telpas Raiņa bulvārī 27, tie drīz vien kļūs zināmi. Ja uzņēmums - ko mēs patlaban tikai pieļaujam! - tiešām vēlētos nodot šīs telpas kādai citai medicīnas iestādei ar lielāku rocību, tas nozīmētu, ka VNĪ apzināti uzņemas kalpot par negodīgas konkurences instrumentu.

Lūdzam Jūs savu pilnvaru robežās ietekmēt VNĪ atteikties no plānotās izsoles par nekustamo īpašumu Raiņa bulvārī 27 un vienoties ar SIA “Rakstnieku poliklīnika” par nomas līguma ilgtermiņa pagarinājumu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais