Diskutējot par bateriju elektromobiļu (tikai vilces akumulators jeb baterija un tikai elektromotors; BEM) pielietojumu, bieži vien tiek aizmirsta automobiļa tehnoloģiju evolūcija un esošā daudzveidība. Savulaik grūti bija pieņemams dīzeļmotora pielietojums vieglajos automobiļos, tomēr samazinātais akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, kā arī izpratnes veidošanās par nepieciešamību salīdzināt ne tikai automobiļu iegādes cenas, bet arī automobiļu nobraukto kilometru izmaksas, veicināja dīzeļmotora auto popularitātes pieaugumu. Motoru izvēli vieglo automobiļu segmentā Latvijā (41,8% – benzīns, 50,2% – dīzeļdegviela, 7,7% – benzīns un gāze) šobrīd papildina elektromotori, kas ir viens no daudzajiem, paralēli pielietojamiem risinājumiem, atbildot uz atjaunojamo, tātad Latvijā iegūstamo, energoresursu plašākas izmantošanas, gaisa piesārņojuma samazināšanas un globālo klimata pārmaiņu ierobežošanas izaicinājumiem.
Ņemot vērā to, ka Latvijā ir tikai ap 230 BEM, sabiedrības pieredze nevar būt liela, un to, kāda tā ir, precīzi atklāj 2016.gada martā projekta “E-mobilitātes veicināšana Latvijā klimata pārmaiņu novēršanai” ietvaros Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja „Informētība un attieksme pret elektrotransportu” (Aptauja).
Tā kā Aptauja veikta par cilvēkiem mazpazīstamu produktu, Aptaujas rezultāti precīzāk raksturo informētības līmeni, nevis BEM pielietojuma iespējas. Vispārliecinošākie ir tie Latvijas iedzīvotāji, kas jau izmanto BEM, vai iegūst nepastarpinātu informāciju par pieredzi. Aptaujā konstatēts: “Tie iedzīvotāji, kuri pazīst kādu elektromobiļa īpašnieku, daudz biežāk uzskata, ka klimatiskie apstākļi Latvijā ir piemēroti elektromobiļu izmantošanai.” Tātad, ja ir informācija par BEM lietojumu, pat tāds ierobežojums, kā ievērojams papildus enerģijas patēriņš ziemā, Latvijas iedzīvotājiem šķiet pārvarams. Būtiskais, par ko pastāsta BEM lietotājs ir tas, ka nav jāizdod naudu par degvielas iegādi, no kuras līdz pat 70% netiek izlietota automobiļa kustības nodrošināšanai, bet aiziet atmosfēras sildīšanai un trokšņa radīšanai. BEM gadījumā par siltumu jāmaksā tikai tad, kad nepieciešama salona apsilde, un trokšņa nav. Aptauja uzrāda Latvijas iedzīvotāju labu informētību par ziemas apstākļu ietekmi: „40% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka klimatiskie apstākļi Latvijā (it īpaši ziemā) ir piemēroti elektromobiļu izmantošanai”.
Protams, neierastākie BEM lietojumu raksturojošie parametri ir nobraukums ar vienu uzlādi (Autonomija) un nobraukums dienā vai gadā. Aptauja uzrāda, ka 8% no Latvijas iedzīvotājiem apmierina Autonomija līdz 100km, savukārt 30% - no 101 līdz 300km, tātad Autonomija, kas vairumā gadījumu sasniedzama ar jau pieejamajiem BEM. Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas izsludinātajā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētā konkursa, faktiski pilotprojektu konkursa, ietvaros iegādāto BEM ekspluatācija sniedz iespēju izmantot jau pašu, Latvijas iedzīvotāju, pieredzi. Saskaņā ar SIA „Vides investīciju fonda”, konkursa projektu rezultātu apkopotāja, datiem, BEM Tesla Model S, kam Autonomija ir 420km, gadā vidēji nobraukuši 22,7 tūkst. km, savukārt BEM Nissan e-NV200, kam Autonomija ir daudz mazāka - 170km - vidēji gadā nobraukuši līdzīgu attālumu - 21,3 tūkst. km, turklāt, pārsniedzot Latvijas vieglo automobiļu gada vidējā nobraukuma rādītāju - apm. 16 tūkst. km. Ar BEM VW eUp! ir nobraukts vidēji gadā 13,5 tūkst. km, kas ir vairāk pat ar lielāku akumulatoru nokomplektētā, tātad ar lielāku Autonomiju, BMW i3 vidējo nobraukumu - 13 tūkst. km. Kā redzams, BEM gada nobraukums nav tieši atkarīgs no akumulatora ietilpības. Būtiski, ka Latvijā BEM lietotāji minētos gada nobraukumus sasnieguši uzlādes infrastruktūrai vēl tikai veidojoties, vairumā gadījumu izmantojot uzlādi no parastās elektrorozetes. Protams, ar atbilstošu uzlādes infrastruktūru, BEM ir izmantojami pat taksometru pakalpojumu sniegšanā. Tā, piem., Igaunijas elektrisko taksometru uzņēmuma BEM, kam pasē norādītā Autonomija mazāka par 200km, gadā nobrauc ap 70 tūkst. km.
Kamēr pieredze ir ierobežota un BEM tehnoloģija attīstās, lietotājus visā pasaulē iedrošina ar atbalstu. Latvijā pirmais būtiskākais atbalsts BEM bija atbrīvojums no ekspluatācijas (gada) nodokļa, ko sākot ar 2011.gadā izdevās noteikt pateicoties LR prezidenta, tolaik Vides ministra, Raimonda Vējoņa atbalstam. Šobrīd, apzinoties nepieciešamību attīstīt elektrisko transportlīdzekļu izmantošanu, atbalsts BEM pielietojumam noteikts LR tiesību aktos, t.sk., ar pašvaldību iniciatīvām: bezmaksas iebraukšana Jūrmalā, bezmaksas stāvvietas Liepājā, kā arī bezmaksas stāvvietas Rīgā no 2016.gada 1.jūlija.
2016.gada 12.maijā
Biedrības „Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība” valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs