ATKLĀTĀ VĒSTULE: Par koncertzāles absolūtu nepieciešamību Rīgā

Latvijas pasākumu producentu asociācija (LaPPA) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska kultūras ministres Daces Melbārdes visu asociācijas biedru, starptautiski atzītu pašmāju mākslinieku, kultūras darbinieku un kultūras dzīves organizatoru vārdā ar kopīgu nostāju – ir pienācis brīdis, kad liela, moderna un daudzfunkcionāla koncertzāle galvaspilsētā ir kļuvusi par absolūtu nepieciešamību, aicinot valdības pārstāvjus būt atbildīgiem - pieņemt tādus lēmumus, lai koncertzāles ideja beidzot tiktu apspriesta konkrētos darbos un termiņos, kad tā būs gatava. Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas valstīs, kurai nav savas akustiskās koncertzāles. LaPPA uzskata, ka koncertzāle, kas tapusi, sadarbojoties ar nozares profesionāļiem, var kļūt par nozīmīgu kultūras dzīves centru ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā.

Latvijas Republikas ministru prezidentam Mārim Kučinskim

Latvijas Republikas Kultūras ministrei Dacei Melbārdei

Jautājums par lielas, modernas koncertzāles nepieciešamību Rīgā ir bijis dienaskārtībā jau kopš pēdējiem padomju varas gadiem. Taču vairākkārt tas ir pārcelts, atlikts, nobīdīts otrajā plānā. Kopš laika, kad pirmo reizi tika izsludināts koncertzāles projektu konkurss, pagājuši gandrīz 30 gadi!Rīgas koncertzāles projektu savulaik ir centušies uz priekšu virzīt gan 2003. gadā toreizējais Rīgas domes Kultūras komitejas vadītājs Dainis Īvāns, gan arī premjera Induļa Emša valdība, kas 2004. gadā par vienu no valdības prioritātēm noteica jaunas koncertzāles būvniecību un apstiprināja projektu par koncertzāles būvniecību uz AB dambja. Tomēr2009. gadā projekta attīstībai tikapielikts punkts, gaidot labākus ekonomiskos apstākļus valstī, kad 90 milj. vērto koncertzāli uz AB dambja varēsim atļauties...

Līdz Latvijas simtgadei atlikuši tikai nieka divi gadi, bet aizvien esam bez cienījamas, mūsdienu prasībām atbilstošaskoncertzāles Rīgā. Varbūt šī – cien. Māra Kučinska - valdība, kas savā valdības deklarācijā, gaidot valsts simtgadi, sola pilnveidot nacionālo kultūras infrastruktūru un vienoties par mūsdienīgas koncertzāles projekta sākšanu Rīgā, tik sen dzimušo ideju aiznesīs līdz reālam notikumam?

Nebūvēsim sapņu pilis par modernāko koncertzāli kontinentā un nelolosim cerības par negaidītiem labdaru finansējumiem koncertzāles celtniecībai! Mūsu cienījamie mākslinieki, kurisevi pierādījuši un atzinību guvuši plašajā pasaulē, ir pelnījuši kvalitatīvu koncertzāli galvaspilsētā. Aicinām nopietni izvērtēt jaunās koncertzāles izbūvi Kronvalda parkā, rekonstruējot Kongresu namu. Šis ir gatavs projekts, konkrēts jaunās koncertzāles izbūves piedāvājums bez zemūdens akmeņiem izcilā, koncertzālei piemērotā Rīgas apkaimē - pilsētas centrā, tuvu pie citām nozīmīgām kultūras ēkām – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Nacionālā teātra, Latvijas Nacionālās operas.

Aicinām Latvijas Republikas Ministru prezidentu un kultūras ministri nopietni izvērtēt jaunās koncertzāles projektus, būt atbildīgiem par šī projekta tālāku virzību un sniegtsavu artavu jaunās koncertzāles projekta virzībā, pieņemot tādus lēmumus, lai jaunā koncertzāle vairs nedzīvotu tikai mūsu sapņos un vīzijās, bet jau reālos darbos un termiņos, kad tā būs gatava savai atvēršanai.

Par koncertzāles absolūtu nepieciešamību iestājas:

Raimonds Pauls, Inese Galante, Kārlis Lācis, Pēteris Vasks, GidonsKrēmers, Māris Briežkalns, Marija Naumova, Lita Beiris, Guntis Gailītis, Egils Siliņš, Sergejs Jēgers, Ingrīda Zemzare, Ēriks Naļivaiko, Tija Auziņa, Elena Strahova, Raimonds Ozols , Aleksandrs Antoņenko, Jānis Streičs, Andrejs Volmārs, Jeļena Strahova, Jūlija Ločmele