Nenoliedz, ka ar vējbakām saslimst arī vakcinēti bērni

 
pote ©skanpix

Pirms apmēram diviem gadiem Dace (vārds mainīts) meitiņu pēc ģimenes ārstes ieteikuma vakcinēja pret vējbakām, taču neilgi pēc tam viņa saslima – ar vējbakām. Taču lielāko pārsteigumu vecākiem sagādāja tas, ka pēc vējbaku izslimošanas vienreiz bērns ar vējbakām saslimis otrreiz. Tiesa, otrajā saslimšanas reizē laboratoriski šī slimība netika apstiprināta, taču, kā norāda bērna māte, saslimšanas pazīmes bijušas identiskas, turklāt slimība noritējusi smagāk.

Saskaņā ar vakcinācijas kalendāru Latvijā mazuļus pret vējbakām vakcinē posmā no 12 līdz 15 mēnešiem ar vienu vakcīnas devu. Poti pret vējbakām ieviesa 2008. gadā, kad ar vējbakām gadā slimoja vairāki tūkstoši bērnu. Arī Dace savu meitu vakcinējusi pret vējbakām, tāpat kā pret visām citām kalendārā iekļautajām infekciju slimībām, jo uzskata, ka vakcinācijas lietderību mūsdienās nav pamata apšaubīt. Taču tagad viņai radušies jautājumi par vakcinācijas kārtību. Vispirms – kāpēc saslimst jau vakcinēti bērni? Ar vējbakām viņas meitiņa – kā tas visbiežāk notiek – saslimusi bērnudārzā. Ģimenes ārste konstatējusi vējbakas, slimība noritējusi atbilstoši tam, kā tā aprakstīta literatūrā – ar niezošām pumpām uz visa bērna ķermenīša. Taču ģimene vēl pārsteigtāka bijusi, ka meita pēc apmēram gada bērnudārzā atkal inficējusies ar vējbakām. Tiesa, kā Neatkarīgajai stāsta Dace, laboratoriski šoreiz infekciju slimība nav pārbaudīta, taču tās pazīmes bijušas tieši tādas pašas kā pirmo reizi, kā arī bērnudārzā ar vējbakām slimojuši citi bērni. «Vējbaku gadījumā taču ne vienmēr veic analīzes, slimību var konstatēt arī pēc pazīmēm un arī tā, ka ir bijis ciešs kontakts ar vējbaku slimnieku,» saka Dace, pamatojot, kāpēc netika veiktas analīzes. Viņa stāsta, ka diemžēl otrajā reizē slimība noritējusi daudz smagāk nekā pirmajā reizē – izsitumu bijis vairāk, paaugstināta temperatūra. Viņa pieļauj, ka, iespējams, vējbaku vakcīna nav izveidojusi aizsardzību pret slimības izraisītāju, tāpēc meitiņa saslimusi, bet varbūt tās pašas potes dēļ pilnībā nav izslimojusi un nav ieguvusi arī dabisku imunitāti. Taču tie ir tikai mātes pieņēmumi, arī viņa zina, ka teorētiski ar vējbakām slimot divreiz nevar. «Es nezinu, ko domāt, un – mūsu bērns nav vienīgais, zinām vēl tādus gadījumus,» uzsver Dace. Par situāciju – bērna saslimšanu pēc vakcinācijas – viņa nevienam nav ziņojusi, arī ne Zāļu valsts aģentūrai, kas pieņem ziņojumus par zāļu, tostarp vakcīnu, blaknēm.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti uz jautājumu, vai vakcinēts bērns var saslimt, atbild: neapšaubāmi, jo neviena vakcīna, kā arī neviens cits medikaments nav 100 procentu efektīvs. Tas ir saistīts ar individuālām organisma īpatnībām vai vakcīnas uzglabāšanu nepareizā temperatūras režīmā. SPKC dati par 2008.–2012. gadu liecina, ka kopumā Latvijā pret vējbakām vakcinēti 60 401 bērns, bet nevakcinētu bērnu skaits ir 47 426. Vējbaku saslimšanas gadījumu skaits vakcinētiem bērniem šajos gados ir 576, bet nevakcinētiem bērniem 5000. Vakcinācijas efektivitāte Latvijā ar vienu poti ir 90,95%, kas atbilstot literatūras datiem un vakcīnas zāļu aprakstam. Tomēr literatūras dati liecina, ka vakcinācijas efektivitāte ar pirmo poti ir 85 procenti (100 procentos gadījumu novērš smagu slimības gaitu), savukārt efektivitāte ar otro poti ir līdz 98 procentiem gadījumu. Tāpēc SPKC piedāvājis pret vējbakām ieviest arī otro potēšanas reizi. Pagaidām gan tas nav izdarīts finansiālu apsvērumu dēļ, bet plānots vakcināciju pret vējbakām septiņus gadus veciem bērniem uzsākt 2017. gadā.

Konkrēto gadījumu, nezinot lietas apstākļus, epidemiologi atturas komentēt. Pēc SPKC datiem, 2013. gadā no vairāk nekā 600 000 vakcināciju komplikācijas bijušas 60 gadījumos. Savukārt Zāļu valsts aģentūra pērn saņēmusi informāciju 92 gadījumos par vakcīnu izraisītām blakusparādībām, bet ziņojumi par vējbaku vakcīnas izraisītām blakusparādībām nav saņemti.