Rēzeknē aptiekas dronu apdraudējuma laikā bija slēgtas. Vai esam gatavi krīzes situācijai?

"Es ar ģimeni bieži braucu uz Latgali. Tur, netālu no Rēzeknes, ir mūsu dzimtas mājas. Citi teiktu, ka tās atrodas nekurienē, es saku, ka tās ir pašā Latvijas sirdī. Tur, kur uz savas ādas, jau vairākkārt pieredzēts, ko praksē nozīmē apdraudējums Latvijas gaisa telpā, liekot vēl skaudrāk apjust, cik trausla patiesībā ir ikdienas drošības sajūta," raksta Signe Jantone, Latvijas zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore.

Rēzeknē slēgtas skolas un bērnudārzi, arī aptiekas, bet daudziem rīta neziņa par to, vai uz darbu jāiet vai nē. Tieši šādos brīžos kļūst skaidrs, ka valsts noturība sākas ne tikai ar armiju vai robežu aizsardzību, bet arī ar pavisam ikdienišķām lietām - vai cilvēkiem būs pieejamas zāles, pārtika un informācija.

"Par noturību uzskatu valsts spēju krīzes brīdī nodrošināt cilvēkiem tādas kritiski svarīgas lietas, kā elektrību, pārtiku, sakarus (tostarp, informāciju par notiekošo) un zāles. Zāles ir pirmais, kas mums jāieliek 72h somā. Drošība veidojas arī piemājas aptiekā, kurai būs jānodrošina zāles iedzīvotājiem," uzsver Signe Jantone.

Rēzeknē aptiekas dronu dēļ bija slēgtas, jo vairāk nekā četrus gadus atbildīgās institūcijas ir strādājušas pie plāna kā maksimāli daudz ko slēgt vai aizliegt apdraudējuma gadījumā. Taču tikpat svarīgi ir valstij nodrošināt, ka kritiski nepieciešamās iestādes un uzņēmumi, arī privātā sektora aptiekas, funkcionē. Rēzeknes pašvaldība jau paziņojusi, ka izstrādās modeli par diennakts bērnudārziem, kur atstāt bērnus tiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kam krīzē jāstrādā.

Eiropā šobrīd arvien aktīvāk runā par stratēģisko autonomiju farmācijas jomā. Aktīvākās valstis, tostarp Vācija, Francija, Nīderlande, Beļģija un arī Zviedrija, ar savu nacionālo un Eiropas Savienības (ES) atbalstu jau rīkojas. Pandēmija nodemonstrēja, cik ievainojamas var kļūt valstis, kuras pilnībā paļaujas uz starptautiskām piegādes ķēdēm un citu valstu ražošanas kapacitāti.

Eiropas Savienība strādā pie stratēģijām un plāniem, kā atjaunot farmaceitiskās ražošanas jaudas un kapacitāti ES dalībvalstīs. Latvijai šī priekšrocība jau ir, bet pagaidām ir pietrūkusi administratīvā griba ar praktisku rīcību, lai nozares potenciālu novērtētu un izmantotu.

Mūsu farmācijas nozare spēj nodrošināt ne tikai eksportspējīgu ražošanu, bet arī kritiski svarīgu drošības rezervi situācijās, kad globālās piegādes ķēdes tiek traucētas. Tieši tāpēc medikamentu pieejamība vairs nav tikai veselības aprūpes jautājums. Tā ir daļa no valsts drošības arhitektūras. Ja mēs to sapratīsim par vēlu, globālo satricinājumu gadījumā ir augsti riski, ka Latvijas pacientiem zāļu pietrūks. Latvija importē 95% no medikamentiem, kas principā nozīmē to, ka esam teju pilnībā atkarīgi no globālajiem zāļu tirgiem. Krīzes situācijās mūsu ievainojamība un zāļu deficīta riski joprojām ir augsti, īpaši tāpēc, ka Latvijā nav izveidotas arī zāļu rezerves ārpus lielajām slimnīcām.