Trīs lielākās Latvijas slimnīcas izveidojušas vienotu rīcības plānu veselības sistēmai
Latvijas trīs lielākās universitātes slimnīcas ir izveidojušas vienotu rīcības plānu, lai nākotnē viss nepieciešamais ārstēšanas un aprūpes pakalpojumu klāsts - no diagnostikas līdz pēcoperācijas rehabilitācijai un novērošanai - būtu daļa no vienota ārstniecības un atveseļošanās ceļa, kas tiktu nodrošināts iespējami integrētā veidā.
Investīcijas slimnīcu infrastruktūrā ļaus izveidot pacientiem un slimnīcu personālam drošu un draudzīgu ārstēšanās vidi, uzlabot darba apstākļus mediķiem, kā arī veicinās jauno speciālistu piesaisti un izglītošanas iespējas.
Savukārt mērķtiecīgi uzlabojumi ikviena pacienta ārstēšanas procesā būs iespējami, īstenojot ciešāku sadarbību starp slimnīcas klīnikām un nodaļām, kā arī universitāšu slimnīcu sadarbību ar reģionālajām slimnīcām un plašāku ārstniecības pakalpojumu sniedzēju tīklu.
Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols stāsta: "Universitātes slimnīcas ir izveidojušas vienotu rīcības plānu pilnvērtīgi funkcionējošai, mūsdienīgai un uz pacienta vajadzībām vērstai veselības sistēmai. Lai gan darāmie darbi katrā slimnīcā ir atšķirīgi, mūs visus vieno viens kopīgs mērķis - pacientiem draudzīgākas, atveseļošanos veicinošas un darbiniekus motivējošas slimnīcas un veselības sistēma kopumā".
Bērnu klīniskās universitātes slimnīca iecerējusi izveidot bērnu veselības ekosistēmu jeb sadarbības modeli, kas pārsniedz slimnīcas robežas. Tas nozīmē izveidot visaptverošu sistēmu, kas neaprobežojas tikai ar ārstniecības procesa vadīšanu un koordinēšanu, bet veicina arī speciālistu sadarbību, kā arī zināšanu un kompetences pārnesi.
"Mēs vēlamies izveidot sistēmu, kas nodrošina vienotu pacientu ārstēšanās plānu kā Latvijas lielajās slimnīcās, tā arī reģionos. Tas nozīmē integrētu veselības aprūpi, kas savieno ambulatoros un stacionāros ārstniecības posmus vienotā ceļā, sadarbojoties ar citiem veselības un sociālās aprūpes sniedzējiem. Ir svarīgi izveidot vienotu pieeju pacienta informācijas apritē visos ārstniecības un aprūpes līmeņos, kā arī ģimenes iesaisti un apmācības par atveseļošanās procesu un pašaprūpi tad, kad ārstēšanos viņš turpina jau ārpus slimnīcu telpām," pauž Ābols.
Pacientiem ir ļoti būtiski saņemt nevis izolētus atsevišķus pakalpojumus, bet vienotu ārstniecības procesu, kas var tikt realizēts vienas ārstniecības iestādes ietvaros vai sadarbības modelī starp vairākiem pakalpojumu sniedzējiem.
Vienlaikus nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, kas ne tikai veicina atveseļošanos, bet arī ārstniecības procesā iesaistīto personu sadarbību. Zinām, ka infrastruktūra šobrīd lielākajās slimnīcās ir novecojusi un kavē kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, ja 2019.gadā PSKUS bija iespēja ambulatoros pakalpojumus nodrošināt nedaudz vairāk nekā 260 tūkstošiem pacientu, tad, infrastruktūras uzlabojumu projekta rezultātā pacientu apkalpošanas kapacitāte palielinātos, kas potenciāli ļautu nodrošināt efektīvāku stacionāra un ambulatoro pakalpojumu pēctecību un sasaisti.
Uzlabojumi paredz slimnīcas veco korpusu rekonstrukciju, lai nodrošinātu visas mūsdienu epidemioloģiskās drošības prasības, un jaunu pakalpojumu piedāvāšanu.
Rinalds Muciņš, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs, stāsta: "Līdzsvarojot slimnīcas nākotnes izaicinājumus ar cilvēkresursu trūkumu, integrēti veselības aprūpes pakalpojumi primāri ir organizējami pakalpojumu vietās, kur ir pieejams atbilstošs ārstniecības personāls. Svarīgi veikt sistēmiskas izmaiņas slimnīcu darbību orientējot uz individualizētu, pēctecīgu un visaptverošu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, kas ietver akūtu un hronisku slimību ārstēšanu un aprūpi, balstoties uz "vienas pieturas aģentūras" principu. Lai ieviestu šādu pieeju veselības aprūpes sistēmā un pakalpojuma sniegšanā, ir jāveic būtiski uzlabojumi vairākās jomās: jāievieš jauna pieeja pacientu apkalpošana, jāuzlabo personāla izglītības un motivācijas principi, jānodrošina atbilstoša, pieejama un droša infrastruktūra, jāpaplašina dažādu līmeņu ambulatoro un stacionāro pakalpojumu, kā arī hronisko slimību pacientu un paliatīvās aprūpes pakalpojumu klāsts un apjoms, jāuzlabo starpinstitucionālā sadarbība ar citām ārstniecības iestādēm."
"Veselības sistēmas pilnvērtīgas funkcionēšanas nodrošināšanai Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca veic nepieciešamos priekšdarbus mūsdienīga plaušu un infekciju slimību centra būvniecībai, kurā varētu ārstēties ne tikai pacienti ar Covid-19 infekciju, bet arī citu infekciju slimnieki. Ja minētais centrs netiks uzcelts, šo pakalpojumu attīstības iespējas nākotnē būs stipri ierobežotas. Šobrīd minētie pacienti ārstējas, savukārt personāls strādā ēkās un telpās, kas sen vairs neatbilst mūsdienu ārstēšanas prasībām un apstākļiem. Turklāt pašreizējās stacionāra ēkas atrodas tālu no Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra "Gaiļezers" diagnostikas resursiem, kas apgrūtina kvalitatīva ārstēšanas procesa nodrošināšanu un koordināciju," pauž Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.
Tāpat nepieciešama stacionāro un ambulatoro ārstniecības pakalpojumu stiprināšana, kas paredz dienas stacionāra pakalpojumu paplašināšanu, ambulatoro pakalpojumu centru attīstību, rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu, pacientu viesnīcas izveidošanu, kā arī stacionāru "Gaiļezers" un "Latvijas Onkoloģijas centrs" rekonstrukciju."