Austrumu slimnīcā puse darbinieku gada laikā piedzīvojuši vardarbību

© Dmitrijs Suļžics/MN

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbinieku pieredze ar pacientu un viņu tuvinieku kliegšanu, draudiem, pazemošanu un fiziskiem uzbrukumiem darba laikā rosinājusi veikt anonīmu aptauju, kuras rezultāti kļuvuši par pamatu informatīvajai kampaņai "Neuzbrūc tiem, kuri palīdz", liecina informācija slimnīcas tīmekļvietnē.

Slimnīcas valdes locekle Ineta Derjabo norāda, ka jautājumu aktualizējuši paši darbinieki. Sarunās ar kolēģiem atkārtoti izskanējusi pieredze par vardarbību darba laikā. Lai iegūtu plašāku ieskatu darbinieku pieredzē un saprastu, kas kavē ziņošanu par šādiem gadījumiem, slimnīca veikusi anonīmu aptauju.

Ar kampaņu slimnīca uzsver, ka ikvienam tās darbiniekam ir tiesības strādāt drošā un cieņpilnā vidē. Kampaņas nosaukums izvēlēts darbinieku balsojumā, savukārt tās vizuālajos materiālos ar fotogrāfiju un personisku vēstījumu sabiedrību uzrunā ārsti, māsas, sanitāri, apsardzes darbinieki un citu profesiju pārstāvji.

Aptaujā piedalījās 246 Austrumu slimnīcas darbinieki. No tiem 122 jeb 49,6% norādīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā, pildot darba pienākumus, vismaz vienu reizi saskārušies ar vardarbību no pacienta, pacienta piederīgā vai apmeklētāja puses. Vardarbību vairākas reizes piedzīvojuši 83 respondenti jeb 33,7%, vienu reizi - 25 jeb 10,2%, bet regulāri - 14 jeb 5,7%.

Atbildēs par vardarbības veidiem visbiežāk minēta verbāla vai psiholoģiska agresija. Kliegšanu, apsaukāšanu, pazemojošus izteikumus, draudus, iebiedēšanu vai ilgstoši naidīgu rīcību piedzīvojuši 50,4% aptaujāto darbinieku. Slimnīca skaidro, ka šāda rīcība var izpausties gan klātienē, gan telefoniskajā saziņā un būt vērsta pret darbinieka izskatu, dzimumu, profesionālo kompetenci vai pieņemto lēmumu.

Fizisku vardarbību vai tās mēģinājumu norādījuši 19,1% respondentu jeb 47 darbinieki. Minētie gadījumi izpaudušies kā grūšana, raušana, sišana, speršana, cieša satveršana vai cits fizisks uzbrukums. Darbinieku aprakstītajās situācijās minēta arī seksuāla aizskaršana, tostarp nevēlama pieskaršanās un seksuāla rakstura piezīmes.

Šādas situācijas skar ārstniecības un aprūpes personālu, zvanu centra darbiniekus, apsardzes darbiniekus un citus. Fiziskas vardarbības risks ir paaugstināts struktūrvienībās, kur visu diennakti palīdzība tiek sniegta pacientiem akūtā vai smagā veselības stāvoklī, kā arī pacientiem apjukumā vai apreibinošu vielu ietekmē, norāda slimnīcā.

Paaugstināta riska situācijas piedzīvo Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas, stacionāra "Biķernieki" acu traumpunkta, stacionāra "Gaiļezers" Toksikoloģijas un sepses nodaļas, kā arī citu slimnīcas struktūrvienību darbinieki.

Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs skaidro, ka arī pēc agresīva incidenta darbinieks bieži turpina darbu, jo citi pacienti gaida palīdzību. Laika apstāties un domāt par sevi bieži nav, tāpēc verbāla agresija mēdz tikt uztverta kā situācija, ar kuru "vienkārši jātiek galā". Viņa ieskatā šis priekšstats ir jāmaina.

"Pazemojumi, draudi, seksuāla aizskaršana un fiziski uzbrukumi nav medicīnas darbinieka profesijas sastāvdaļa," uzsver Višņakovs.

Aptaujas rezultāti parādījuši arī to, ka nepieciešams nodrošināt darbiniekiem skaidrāku un vieglāk pieejamu informāciju par ziņošanu. Tikai 26,4% respondentu norādīja, ka zina ziņošanas kārtību, savukārt 73,6% to pārzināja daļēji vai nezināja, kur un kā ziņot par šāda veida uzbrukumiem.

Tāpēc papildus sabiedrības informēšanai slimnīca pilnveido iekšējo rīcības un ziņošanas sistēmu. Tiek veidota vienota informācijas sadaļa par rīcību apdraudējuma situācijā, incidenta reģistrēšanu un pieejamo atbalstu. Vadītājiem sagatavoti informatīvi materiāli, kuros skaidrota rīcība pēc ziņojuma saņemšanas.

Darbinieki aicināti ziņot par katru vardarbības gadījumu, tai skaitā draudiem, verbālu un psiholoģisku vardarbību, fiziskas vardarbības mēģinājumiem un gadījumiem bez fiziskiem ievainojumiem. Katrs ziņojums ļauj izvērtēt notikušo, nodrošināt darbiniekam nepieciešamo atbalstu un lemt par turpmāko rīcību, tostarp vēršanos Valsts policijā.

Slimnīca skaidro, ka ziņošana ļauj dokumentēt un izvērtēt notikušo, pamanīt atkārtotus riskus un noteikt situācijas, kurās darbinieki ir visvairāk apdraudēti. Apkopotie ziņojumi dod pamatu pilnveidot darba organizāciju, drošības kārtību, apsardzes klātbūtni un citus preventīvos pasākumus. Pilnīgāka informācija par incidentiem ļauj izvērtēt vēršanos Valsts policijā atbilstoši katra gadījuma apstākļiem.

Austrumu slimnīca uzsver, ka darbinieki ir sagatavoti darbam ar cilvēkiem, kuri slimības, sāpju, baiļu vai apjukuma dēļ var būt satraukti un emocionāli. Šie apstākļi prasa profesionālu un iejūtīgu komunikāciju, taču neattaisno pacienta vai viņa tuvinieku draudus, pazemošanu, seksuālu aizskaršanu vai fizisku uzbrukumu. Arī emocionāli smagā situācijā jāievēro cieņpilnas saziņas robežas.

Slimnīca atgādina, ka Pacientu tiesību likums pacientam nosaka pienākumu ievērot ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumus un ārstniecības personas norādījumus, savukārt pacientam un viņa pārstāvim ar cieņu jāizturas pret ārstniecības personām un citiem darbiniekiem. Slimnīcas iekšējās kārtības noteikumi paredz, ka pacientiem, viņu pārstāvjiem, pavadošajām personām un apmeklētājiem jāievēro personāla un apsardzes norādījumi un citu personu tiesības.

Derjabo uzsver, ka pacientam jāspēj paļauties uz darbinieku profesionalitāti, savukārt darbiniekiem - uz cieņpilnu un drošu darba vidi. Slimnīcas pienākums ir aizstāvēt cilvēkus, kuri sniedz palīdzību, un pacientu un darbinieku tiesības pastāv līdzās.

Slimnīca uzklausa pacientu un viņu tuvinieku jautājumus un konstruktīvu kritiku, reizē norādot, ka draudi, pazemošana, seksuāla aizskaršana un fizisks uzbrukums pārkāpj pieļaujamās saziņas robežas.

Lasi arī:

Video