Pēc Francijā reģistrētā pirmā zināmā gadījuma pasaulē, kad ar Šamondas vīrusu inficējies un miris kāds seniors, "360TV Ziņas" interesējās – cik bīstams šis vīruss ir cilvēkiem? Latvijā tas pagaidām nav konstatēts, taču speciālisti prognozē, ka jau nākamajā pavasarī ar to varētu sākt slimot arī mūsu govis, kazas, aitas un zirgi.
Šamondas vīruss nav jauns. Pirmo reizi to atklāja pirms 60 gadiem Nigērijā. Desmitgadēm ilgi tas cirkulēja atgremotāju vidū Āfrikā un Āzijā. Taču šovasar vīrusa jaunais variants, Šamonda-Eiropa, pirmo reizi strauji izplatījies Eiropas mājlopu vidū - Francijā, Vācijā, Austrijā, Beļģijā, Šveicē un Nīderlandē. Vīrusu pārnēsā sīki asinssūcēji - kukaiņi, knišļi. Pārtikas un veterinārajā dienestā prognozē, ka nākamgad infekcija varētu skart arī Latviju.
“Asinssūcējiem kukaiņiem robežu nav. Līdz ar to šī vīrusa iespējamība Latvijā visdrīzāk nākamgad. Jo Latvijai tomēr ir ziemas periods, kad nelido asinssūcēji. Tas nāk mums par labu. Ir laiks sagatavoties. Šo vīrusu var noteikt tikai laboratoriski. Un, sazinoties ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu, reaģenti tuvākajā laikā tiks piegādāti. Tā ka laboratorija gatavojas, ka šo vīrusu varēs noteikt arī Latvijā,” saka PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Volka.
Šī infekcija neprasa slimo dzīvnieku iznīcināšanu, jo govs govi aplipināt nevar. Lai pasargātu lopus no asinssūcējiem, PVD iesaka izmantot kukaiņus atbaidošus līdzekļus, nelaist dzīvniekus ganībās rītos un vakaros, kad ir daudz knišļu. Bet, arī inficējušies ar Šamondas vīrusu, dzīvnieki pārslimo bez īpašām komplikācijām.
“Vispirms ir drudzis, caureja, samazinās ēšanas apjoms, samazinās izslaukums liellopiem, iespējams, ka grūsnie dzīvnieki abortē, kas dzīvnieku īpašniekiem rada finansiālus zaudējumus,” skaidro Volka.
Pēc Francijā reģistrētā pirmā zināmā gadījuma pasaulē, kad ar Šamondas vīrusu inficējies un miris cilvēks, daudzus interesē, cik nopietni šī ziņa jāuztver.
“Pašlaik nav pārliecinošu pierādījumu zinātnē līdz šim, ka Šamondas vīruss būtu izraisījis nopietnu saslimšanu cilvēkam. Pašlaik mēs nevaram apgalvot un arī izslēgt šo risku. Mēs ļoti sekojam līdzi, esam modri, savstarpēji koordinējoties un apmainoties ar informāciju. Ja šis risks paaugstināsies, mēs aktualizēsim rekomendācijas un sniegsim plašākus ieteikumus,” norāda SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vecākā epidemioloģe Ilona Čerņakova.
Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs izplatījuši paziņojumu, ka plašākai sabiedrībai pagaidām apdraudējuma nav.