Mediķu arodbiedrība lems par protestiem

2026.gada 16. septembrī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LVSADA) Padome vērtēs 2027. gada valsts budžeta veidošanu un lems par turpmāko rīcību, tostarp iespējamiem protesta pasākumiem, informē arodbiedrība.

Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojums par Latviju skaidri apliecina, ka ilgstoši nepietiekamais publiskais finansējums ierobežo veselības aprūpes pieejamību, palielina pacientu personīgos maksājumus un padziļina nevienlīdzību. Komisija norāda arī uz kritisku cilvēkresursu trūkumu, darbinieku novecošanu, zemu atalgojumu un pārmērīgu darba slodzi. Līdzīgi secinājumi lasāmi arī OECD ziņojumā. Tātad veselības aprūpes problēmas ir ne tikai zināmas Latvijas valdībai, bet tās atkārtoti konstatējušas arī starptautiskas institūcijas.

Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē Veselības ministrijas, sociālo partneru un koalīcijas pārstāvji atzina, ka nozarei nepieciešams būtiski lielāks finansējums. Tomēr diskusijas noslēgumā informācija tika tikai pieņemta zināšanai.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka 2025. gadā 7,6% Latvijas iedzīvotāju nepieciešamo medicīnisko palīdzību nesaņēma, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedzot Eiropas Savienības vidējo rādītāju 2,4%. Galvenie iemesli ir garās rindas un nespēja samaksāt par pakalpojumu. Pacientu tiešie maksājumi veido 35,1% no veselības aprūpes izdevumiem, kamēr Eiropas Savienībā vidēji tie ir aptuveni 15%. Tas nozīmē, ka valsts nepietiekamo finansējumu arvien lielākā mērā sedz pats pacients.

Slimnīcu tīkla pārveidošanu nedrīkst īstenot kā mehānisku gultu, nodaļu vai pakalpojumu samazināšanu. Pirms jebkurām izmaiņām jābūt skaidri noteiktam, kur un cik ātri pacients saņems palīdzību, kā tiks nodrošināta neatliekamā palīdzība, pacientu pārvešana, nepieciešamie speciālisti un diennakts uzņemšana. Eiropas Komisija norāda, ka tikai aptuveni trešdaļai lauku iedzīvotāju slimnīca atrodas desmit minūšu brauciena attālumā, uzsver arodbiedrība.

Īpaši apdraudēta ir primārā veselības aprūpe. Eiropas Komisija uzsver ģimenes ārstu novecošanu, lielo darba slodzi un nepieciešamību stiprināt primāro aprūpi, jo tā ļauj slimības atklāt agrāk, samazina nevajadzīgu hospitalizāciju un ilgtermiņā ietaupa valsts līdzekļus. Veselības ministrijas aprēķinos primārās aprūpes vajadzībām paredzēti tikai aptuveni 22,9 miljoni eiro. Ar to nepietiek, lai nodrošinātu ģimenes ārstu prakšu pēctecību, komandas paplašināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem visā Latvijā.

MK noteikumos Nr. 851 māsas palīgam un medicīnas asistentam noteiktā zemākā mēnešalga ir 863 eiro, kas ir tikai par 43 eiro lielāka nekā 2027. gadā plānotā minimālā alga. Māsai noteikti 1189 eiro, lai gan Latvijā māsu ir aptuveni uz pusi mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Minimālās algas celšana ir pareiza un nepieciešama, taču koalīcija izvairās skatīties patiesībai acīs, bez samērīga veselības aprūpes darbinieku atalgojuma pieauguma trūkums tikai padziļināsies.

LVSADA pieprasīja darba samaksas pieaugumu par 30%, bet, meklējot kompromisu, piekrita 25,4%. Pēc LVSADA pieprasījuma Veselības ministrija aprēķināja, ka tam nepieciešami 228,7 miljoni eiro. Ja valdība šo finansējumu nepiešķirs, mediķu atalgojums pret vidējo algu valstī noslīdēs līdz 2018. gada līmenim. Sekas būs skarbas: vēl lielāks darbinieku trūkums, slēgti pakalpojumi un pacienti, kuri palīdzību nesagaidīs.

“Veseli un darbspējīgi Latvijas iedzīvotāji ir priekšnoteikums tautsaimniecības izaugsmei, valsts drošībai un sabiedrības noturībai. Veselības aprūpes finansējums nav patēriņa izdevums, tas ir ieguldījums cilvēkos un Latvijas nākotnē” atzīmē LVSADA priekšsēdētāja Līga Bāriņa.

LVSADA pieprasa valdībai 2027. gada budžetā paredzēt reālu finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem un darbinieku atalgojumam. Ja finansējums netiks paredzēts, LVSADA Padome izmantos likumā paredzētās tiesības, lai aizsargātu veselības aprūpes nozari, tostarp lems par protesta pasākumu organizēšanu. Turpmākas vilcināšanās cenu maksās pacienti ar zaudētu veselību vai pat ar dzīvību.