Latvijas Slimnīcu biedrība brīdina: pacientu uzņemšana slimnīcās pasliktināsies visā Latvijā, bet vissmagāk — ārpus Rīgas.
Noslēgusies sabiedriskā apspriešana Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 grozījumiem, kas no 2027. gada 1. janvāra pārkārto slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļu finansēšanu. Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) ir iesniegusi iebildumus, norādot, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā neatliekamās palīdzības pieejamība pasliktināsies visā Latvijā, bet vissmagāk — ārpus Rīgas.
Artūrs Bērziņš, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs skaidro, ko paredz grozījumi.
"Šobrīd slimnīcu uzņemšanas nodaļu darbībai valsts atvēl 103,9 miljonus eiro gadā. 2025. gadā par šo naudu neatliekamā palīdzība sniegta 515 960 pacientiem — aptuveni 201 eiro apmērā uz vienu pacientu. No 2027. gada finansējumu plānots samazināt līdz 90,3 miljoniem eiro jeb par 13,1 %.
Samazinājums nav sadalīts vienmērīgi:
• Reģionālajām un lokālajām slimnīcām finansējums samazinās par 14,2 miljoniem eiro jeb 24 %. Samazinājums skar visas 24 slimnīcas bez izņēmuma.
• Trim klīniskajām universitātes slimnīcām Rīgā finansējums palielinās par 1,55 miljoniem eiro jeb 4,7 %.
• Pārējie 13,7 miljoni eiro no sistēmas izzūd pavisam.
Atsevišķām slimnīcām samazinājums ir tāds, kas uzņemšanas nodaļas darbību esošajā apjomā padara neiespējamu: Līvānu slimnīcai finansējums samazināts no 937 845 eiro līdz nullei, Preiļu slimnīcai — par 57,7 %, Jēkabpils reģionālajai slimnīcai — par 38,8 %, Jelgavas pilsētas slimnīcai — par 29,5 %."
Kāpēc tas skars pacientus
Reģionālajās un lokālajās slimnīcās tiek uzņemti 56,2 % jeb 289 922 no visiem neatliekamajiem pacientiem — vairāk nekā Rīgas universitātes slimnīcās. Finansējums tiek novirzīts pretēji tam, kur pacienti faktiski vēršas pēc palīdzības. Turklāt 2026. gada sešu mēnešu dati pacientu skaita samazinājumu neuzrāda.
Uzņemšanas nodaļas maksājums pēc būtības ir personāla apmaksa — darba samaksa ar sociālajām iemaksām veido 72,9 % no maksājuma struktūras. Telpas, aparatūra un komunālie maksājumi nemainās. Tas nozīmē, ka slimnīcai, kurai finansējums samazināts par ceturto daļu, vienīgā iespēja ir samazināt to darbinieku skaitu, kuri tieši sniedz palīdzību pacientam — ārstus, māsas un māsu palīgus.
Praktiskās sekas: mazāk speciālistu diennaktī, garākas gaidīšanas rindas uzņemšanas nodaļās un daļā slimnīcu — nespēja nodrošināt pašos noteikumos prasītās diennakts dežūras.
Palīdzību meklēt citur nebūs vienkāršāk
LSB norāda uz būtisku pieņēmuma kļūdu: nauda un pacients neplūst kopā. Neatliekamā stāvoklī — infarkta, insulta, traumas vai dzemdību gadījumā — pacients ārstniecības iestādi neizvēlas. Palīdzība tiek sniegta tuvākajā slimnīcā.
Vienlaikus arī tās slimnīcas, kuras matemātiski iegūst papildu finansējumu, nespēs uzņemt vairāk cilvēku vienlaikus. Rīgas universitātes slimnīcu uzņemšanas nodaļas jau šobrīd strādā ar augstu noslodzi, un 4,7 % finansējuma pieaugums nerada ne papildu telpas, ne papildu ārstus. Pacientu skaits, kas gadā vēršas reģionālajās slimnīcās, ir gandrīz 290 tūkstoši — šādu plūsmu Rīgas slimnīcas uzņemt nevar.
LSB iesniegtie iebildumi paredz:
• saglabāt reģionālajām un lokālajām slimnīcām 2027. gadā uzņemšanas nodaļu finansējumu vismaz 2026. gada apmērā;
• noteikt, ka, pārprofilējot kādas slimnīcas uzņemšanas nodaļu, atbrīvotais finansējums paliek neatliekamās palīdzības nodrošināšanai tajā pašā plānošanas reģionā;
• papildināt anotāciju ar izvērtējumu par ietekmi uz palīdzības pieejamību katrā reģionā, tostarp par pacientu nogādāšanas laiku līdz tuvākajai uzņemšanas nodaļai;
• pārskatīt izmaksu koeficientus, kas nav aktualizēti kopš 2004. gada.
„Runa nav par slimnīcu interesēm, bet par to, cik ātri cilvēks saņem palīdzību, kad tā ir vajadzīga. Vairāk nekā puse neatliekamo pacientu Latvijā vēršas slimnīcās ārpus Rīgas, un tieši tur finansējumu samazina par ceturto daļu. Nauda nav sekojusi pacientam — tā ir aizgājusi pretējā virzienā. Un no sistēmas kopumā pazūd gandrīz 14 miljoni eiro. Mēs neiebilstam pret pārmaiņām slimnīcu tīklā, bet pārmaiņām jāsākas ar to, lai pacients palīdzību saņemtu ātrāk, nevis vēlāk," uzsver Artūrs Bērziņš, Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs.
