Ātro palīdzību rindas pie Stradiņa slimnīcas: trūkst optimisma par ātru risinājumu

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājai Lienei Cipulei nav liela optimisma par ātru risinājumu rindām pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) uzņemšanas.

Cipule intervijā LTV "Rīta panorāmai" sacīja, ka situācija ar NMPD brigāžu rindām pie Stradiņa slimnīcas ir sena, pat vairāku gadu garumā. Viņa atkārtoja, ka šāda iestrēgšana konkrētajos brīžos paralizē arī NMPD darbu.

Amatpersonu priecē, ka notikusi iesaistīto pušu tikšanās un tajā justa apņemšanās problēmas risināt, tomēr, kamēr nav vienošanās par izmērāmiem rezultatīvajiem rādītājiem un termiņiem, kuros tos sasniegt, Cipule esot piesardzīga, vai šī nebūs vien kārtējā skaļā epizode, kas īslaicīgi izgaismo problēmas, bet reāli risinājumi neseko.

Pēc Cipules vārdiem, NMPD piedāvājis indikatīvos rādītājus, kad jānodrošina pacienta pieņemšana slimnīcā 15 minūšu laikā, bet tie neesot atbalstīti, kas viņai liek domāt, ka risinājumi gaidāmi tikai ilgā laikā, nevis drīzumā.

Cipule atzina, ka problēma ir arī tā, ka uzņemšanā nonāk cilvēki, kuriem universitātes slimnīcas līmeņa palīdzību nemaz nevajadzētu, un problēma ir arī tā, ka Rīgā šāda veida medicīnisko palīdzību faktiski sniedz tikai divas universitātes līmeņa slimnīcas, kurām nav alternatīvu.

Kā ziņots, pēc NMPD brigāžu rindu veidošanās pie PSKUS uzņemšanas Veselības ministrija (VM), NMPD un slimnīcu pārstāvji vienojušies par pasākumiem pacientu plūsmas organizācijas uzlabošanai un slimnīcu noslodzes mazināšanai, informēja VM.

Veselības ministrs atzīst, ka Rīgai trūkst zemākā līmeņa slimnīcas

Rīgai trūkst zemākā līmeņa slimnīca, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Viņš uzsvēra, ka liela daļa pacientu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS) ierodas no Rīgas un ne visiem ir vajadzīga palīdzība šāda līmeņa slimnīcā.

Daļu no viņiem varētu ārstēt jebkurā mazā slimnīcā," atzina ministrs.

Viņš uzsvēra, ka tas liecina par nepieciešamību investēt tā sauktajās kvotās, lai iedzīvotāji ātrāk tiktu pie speciālistiem, kā arī jāstiprina dežūrārstu un arī ģimenes ārstu pieejamība, tostarp ārpus darba laika.

Ministrs arī uzsvēra, ka nozarei aizvien trūkst finansējuma. Viņš pauda cerību, ka jaunā valdība saprot veselības sektora būtiskumu, kas, viņaprāt, dažbrīd ir pat svarīgāks par drošību. "Jo kā es varētu būt gatavs aizsargāt valsti, ja es slimoju," retoriski vaicāja ministrs.