Mākslīgais intelekts Latvijas ārstiem palīdz atklāt "aizdomīgus veidojumus"

Ultrasonogrāfiju var veikt visiem un visur – pat kalnos. Atbildot uz jautājumu, vai ir gadījumi, kad nedrīkst veikt ultrasonogrāfiju, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro radiologs Kaspars Stepanovs.

Sāpes, iekaisums, diskomforts - biežākie simptomi, kurus min pacienti, vēršoties pie ārsta un rezultātā nonāk radiologa kabinetā, lai veiktu ultrasonogrāfiju. “Visbiežāk tie ir muskuļu izmeklējumi, zemādas izmeklējumi, tajā skaitā arī ar roku sataustāmi bumbuļi, kas var būt gan labdabīgi, gan ļaundabīgi veidojumi. Ar sonogrāfiju tos ļoti labi var redzēt, tā ir precīzākā metode.” Uz jautājumu, kādos gadījumos nevar veikt ultrasonogrāfiju, ārsts atbild, ka to var veikt vienmēr, visur un visiem, pat kalnos ir iespējama portatīvā ultrasonogrāfija. “Nav nekādu kontrindikāciju, ultrasonogrāfiju var veikt pat cilvēkiem ar implantiem, galvenais, lai var pieskarties ar zondi, ir jābūt kontaktam ar ādu.”

Runā, ka mūsdienu attīstītajā tehnoloģiju pasaulē mākslīgais intelekts ieņem aizvien nozīmīgāku vietu arī medicīnā un, it īpaši radioloģijā. Cik bieži ultrasonogrāfijas rezultātu nolasīšanā un lēmuma pieņemšanā tiek izmantots mākslīgais intelekts? Ārsts atbild, ka mākslīgais intelekts atvieglo darbu, piemēram, izmēra orgānu lielumu, ja ir kāds veidojums, apvelk to, pats klasificē no 1-5, cik veidojums ir aizdomīgs. “Taču mēs tāpat visu pārbaudām, vai viss ir precīzi, var gadīties, ka kāda kontūra ir izplūdusi, tā ka - lēmumu pieņem ārsts,” piebilst Stepanovs.