No kā jāuzmanās, iepērkoties internetā? RSU pētnieki brīdina par risku veselībai
TV24 raidījumā “#Dr. Apinis” eksperti – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente, Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone, RSU profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un RSU Darba drošības un vides veselības institūta vadošā pētniece Linda Matisāne – skaidroja, kāpēc internetveikalos nevajadzētu pirkt visu pēc kārtas un kā šādi pirkumi var kaitēt veselībai.
Kā lielākās veselībai bīstamo vielu grupas eksperti minēja ftalātus, no kuriem daudzu konkrētu vielu lietošana jau ir ierobežota, no kuriem zināmākās ir bisfenols un polifluoralkilvielas (PFAS). Taču problēmu rada tas, ka ir ļoti liela atšķirība starp reģioniem, piemēram, Āzijas reģionā šie ierobežojumi nestrādā vai arī tieši šīs vielas tur nav ierobežotas.
Līdzīgi ir arī ar metāliem, un katru reizi, kad mūsu Patērētāju tiesību aizsardzības centrs paskatās internetā, tad konstatē atradnes ar lielām koncentrācijām - piemēram, specifiskus metālus, kas nedrīkst būt bižutērijā. Tāpat ir ar ftalātiem rotaļlietās, skaidroja Ž. Martinsone.
Savukārt L. Matisāne uzskata, ka te klāt nāk personīgās izvēles. “Nepērciet visu “Temu” vai kādā citā internetveikalā, jo mēs vienkārši nezinām visu, kas nāk iekšā, īpaši tādas lietas, kas nonāks saskarsmē ar pārtiku, piemēram, blenderus!” aicināja eksperte L. Matisāne. I. Vanadziņš mudināja izsekot metāllūžņu ceļu, kas tiek pārkausēti un nonāk atpakaļ, un tur jau nav tikai dzelzs, bet vēl citi metāli, kas nonāk auskaros un citās rotaslietās.
Līdzīgi ir ar plastmasām, kuras mēs tikai nesen esam sākuši šķirot - daļa tiek sadedzinātas augstā temperatūrās un nenodara kaitējumu videi, bet daļa cirkulē mikroplastmasas veidā vai daļa cirkulē un sadalās dabā, jo atkritumi netiek pienācīgi apsaimniekoti, un tāda veida plastmasā pirms kāda laika jau bija aizliegtie, neizmantojamie vai limitētie ftalāti. “Ja mēs arī tagad aizliedzam, nāk līdzi “aste” ar iepriekšējo devu, jo plastmasa ir noturīgs materiāls, un ftalāti visu laiku turpina izdalīties,” atzina Ž. Martinsone.
Kaitīgās vielas ir ne tikai matu krāsās, bet arī zobu diegos, zobu pastās. Raidījuma vadītājs, ārsts Pēteris Apinis uzskata, ka šampūns un matu krāsa ir tie, kas piesārņo Baltijas jūru. Bet I. Vanadziņš piebilda, ka antibakteriālais līdzeklis triklozāns ir zobu pastās un mutes skalojamajos līdzekļos.
Turpinot runāt par izvēlēm, eksperte L. Matisāne aicināja cilvēkus padomāt, vai, atnākot mājās no darba, rokas jāmazgā ar antibakteriālajām ziepēm vai varbūt pietiks ar parastajām, un, pērkot veļas pulverus, vai vienmēr jāizvēlas tas stiprākais ar spēcīgu smaržu, jo tā ir ķīmiska viela, kas dod smaržu.
