"BIOR" brīdina: Latvijā cirkulē cilvēkiem bīstamais hantavīrusa paveids
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" 2025. gadā veiktā grauzēju monitoringa rezultāti Latvijā apstiprina aktīvu un epidemioloģiski nozīmīgu infekcijas slimību cirkulāciju.
“Iegūtie dati apstiprina, ka grauzēji ir nozīmīgs infekciju rezervuārs. Augstā leptospirozes izplatība grauzēju populācijā sniedz skaidrojumu iepriekš novērotajam saslimstības pieaugumam cilvēku vidū. Jāņem vērā, ka infekcijas ierosinātāji vidē var nonākt ar grauzēju izdalījumiem, tādēļ inficēšanās risks pastāv gan saskarē ar piesārņotu ūdeni, gan lietojot uzturā nepietiekami apstrādātus produktus, kas glabāti grauzējiem pieejamās vietās" uzsver Olga Valciņa, BIOR direktore.
Laboratoriskajās analīzēs grauzēju paraugi tika izmeklēti uz vairāku zoonotiski nozīmīgu baktēriju, vīrusu un parazītu klātbūtni, izmantojot molekulārās, seroloģiskās un parazitoloģiskās metodes.
Monitoringā konstatēta arī hanta vīrusu cirkulācija - 7,0% grauzēju noteikts pan-hantavīruss, tostarp identificēts cilvēkiem potenciāli bīstamais Dobrava-Belgrade hantavīruss. Savukārt Laima slimības ierosinātāji biežāk konstatēti žurkām. Atsevišķos gadījumos grauzējiem noteiktas arī toksoplazmozes antivielas un zoonotiski nozīmīgais pundurlentenis (Hymenolepis nana). Vienlaikus monitoringa laikā netika konstatēti tularēmijas, hepatīta E, Q drudža un trihinelozes ierosinātāji, kas liecina par šo infekciju neesamību izmeklētajās grauzēju populācijās monitoringa periodā.
BIOR īstenotais monitorings sniedz būtisku informāciju par zoonotisko slimību izplatību un potenciālajiem infekciju rezervuāriem Latvijā. Iegūtie dati ir nozīmīgi gan epidemioloģiskās situācijas izvērtēšanai, gan preventīvo pasākumu plānošanai sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības jomā.
Kā iedzīvotājiem pasargāt sevi?
Zoonožu ierosinātāju nonākšanu cilvēka organismā var būtiski mazināt, ievērojot standarta profilakses pasākumus:
* Pārtikas drošība. Rūpīgi mazgāt augļus un dārzeņus, kas glabāti pagrabos vai dārzā.
* Higiēna. Regulāri mazgāt rokas, īpaši pēc darba dārzā vai saskares ar iespējamām grauzēju uzturēšanās vietām. Strādājot dārzā, lietot cimdus, lai samazinātu iespēju, ka slimību ierosinātāji iekļūst caur ādas brūcēm.
* Deratizācija. Veikt regulārus grauzēju apkarošanas pasākumus savos īpašumos.
* Pievērst uzmanību simptomiem. Ja pēc saskares ar grauzējiem vai to vidi parādās drudzis, muskuļu sāpes vai slikta dūša, nekavējoties vērsties pie ārsta.
