Speciālisti aicina izvērtēt iespēju vakcinēties pret jostas rozi

Speciālisti aicina pievērst uzmanību aizsardzībai pret jostas rozi, mudinot cilvēkus pēc 50 gadu vecuma un riska grupu pacientus izvērtēt vakcinēšanās iespēju, informēja farmācijas uzņēmumā "GSK".

Jostas roze jeb "Herpes Zoster" ir slimība, kas izpaužas kā sāpīgi pūšļveida izsitumi. To izraisa tas pats vīruss, kas vējbakas. Pēc vējbaku pārslimošanas vīruss no organisma nepazūd, bet saglabājas neaktīvā jeb "iemigušā" stāvoklī nervu šūnās. Vēlāk dzīves laikā tas var atkal aktivizēties un izraisīt jostas rozi.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Viesturs Zvirbulis norāda, ka risks saslimt ar jostas rozi būtiski pieaug līdz ar gadiem, novecojot imūnsistēmai, kā arī cilvēkiem ar slimībām, kas nomāc normālu imūnās sistēmas darbību.

Riska grupā ir HIV inficēti pacienti, onkoloģiskie pacienti, kuri saņem ķīmijterapiju, cilvēki ar autoimūnām slimībām, pacienti, kuri lieto imunitāti vājinošas zāles, cilvēki pēc orgānu transplantācijas, kā arī citu hronisku slimību pacienti.

Jostas rozes attīstības risku var palielināt arī vairākas hroniskas saslimšanas un veselības traucējumi. Biežākie no tiem ir sirds un asinsvadu slimības, tostarp hroniska sirds mazspēja, kā arī diabēts un citi endokrīnās un vielmaiņas sistēmas traucējumi.

Paaugstināts jostas rozes risks novērots arī pacientiem ar hroniskām elpceļu slimībām, piemēram, astmu un hronisku obstruktīvu plaušu slimību, pacientiem ar hematoloģiskām saslimšanām, reimatoīdo artrītu un citām muskuļu un skeleta sistēmas slimībām, kā arī sistēmisko sarkano vilkēdi. Saslimšanas iespējamību var palielināt arī psoriāze, iekaisīgas zarnu slimības un citi gremošanas sistēmas traucējumi, garīgās veselības traucējumi, tostarp depresija, neiroloģiskas saslimšanas un nieru slimības.

Jostas rozei var būt smagas komplikācijas, kas būtiski pasliktina dzīves kvalitāti. Biežākā no tām ir pēcherpētiskā neiralģija - ilgstošu neiropātisko sāpju sindroms, kas var turpināties vairākus mēnešus vai pat gadus pēc izsitumu sadzīšanas. Šīs sāpes var būt spēcīgas un būtiski traucēt ikdienas aktivitātes.

Retāk jostas roze var izraisīt arī pneimoniju, meningītu, sirdsdarbības traucējumus vai redzes bojājumus, sejas paralīzi un dzirdes zudumu.

Zvirbulis norāda, ka jostas roze rada būtisku slogu ne tikai pacientiem, bet arī veselības aprūpes sistēmai. Ilgstošas sāpes, komplikācijas un darbspēju samazināšanās ietekmē gan dzīves kvalitāti, gan ekonomisko aktivitāti. Ņemot vērā sabiedrības novecošanos Latvijā, sagaidāms, ka šīs slimības ietekme nākotnē pieaugs arī Latvijā.

Pēc Zvirbuļa paustā, visefektīvākais veids, kā izvairīties no saslimšanas ar jostas rozi, ir vakcinācija. Vakcīna pret jostas rozi palīdz samazināt saslimšanas risku un mazina komplikāciju iespējamību, ja slimība tomēr attīstās. Vakcinācija ir īpaši svarīga cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu imunitāti. Klīniskie pētījumi liecina, ka vakcīnas efektivitāte pārsniedz 90% visās vecuma grupās pēc 50 gadu vecuma, un aizsardzība saglabājas augsta vismaz desmit gadus.

Arī Latvijā ir pieejama vakcinācija pret jostas rozi, un speciālisti aicina īpaši cilvēkus pēc 50 gadu vecuma un riska grupās savlaicīgi izvērtēt iespēju vakcinēties.

Zvirbulis norāda, ka cilvēki bieži nenovērtē jostas rozes sekas, taču tā var atstāt ilgstošu ietekmi uz veselību un ikdienas dzīvi. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi domāt par profilaksi un iespējām sevi pasargāt, tai skaitā, lai novērstu smagas un nopietnas komplikācijas, uzsver speciālists.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem jostas roze ir bieži sastopama slimība visā pasaulē. Līdz 50 gadu vecumam vairāk nekā 95% cilvēku jau ir inficējušies ar "Varicella Zoster" vīrusu. Aptuveni viens no trim cilvēkiem dzīves laikā saslimst ar jostas rozi, un pusei cilvēku, kas nodzīvo līdz 85 gadiem, tā var parādīties vismaz vienu reizi. Saslimstība strauji pieaug pēc 50 gadu vecuma, īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, norāda uzņēmumā.

Tiek lēsts, ka 2020. gadā pasaulē bijuši gandrīz 15 miljoni jostas rozes gadījumu, bet līdz 2030. gadam to skaits var sasniegt 19 miljonus. Pieaugot pasaules iedzīvotāju vecumam, paredzams, ka arī jostas rozes izplatība turpinās pieaugt.

Uzņēmumā skaidro, ka jostas roze sākas ar tirpšanu vai sāpēm vienā ādas vietā, bet pēc dažām dienām parādās sāpīgi pūslīši. Slimības laikā var būt arī galvassāpes, neliels drudzis un jutība pret gaismu. Izsitumi parasti ir vienā ķermeņa pusē, un sāpes var ilgt vairākas nedēļas vai pat ilgāk.