Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis intervijā “Nra TV” raidījumā “Nra.lv sarunas” uzsvēra, ka cilvēkiem būtu jālieto Vidusjūras uzturs, bet tas nenozīmē, ka visiem pārtikas produktiem būtu jānāk no Vidusjūras reģiona. Spānijā veikts pētījums liecina, ka šī diēta samazina sirds un asinsvadu slimību risku.
Vidusjūras diētā pamata taukviela ir olīveļļa. “Un, lūdzu, netaupiet naudu uz labu, kvalitatīvu olīveļļu!” aicināja G. Latkovskis, piebilstot, ka labai “Extra Virgin” olīveļļai ir jābūt smaržīgai, drusku rūgtenai, miecvielām bagātai, jāsmaržo pēc zaļas zāles, nevis gandrīz caurspīdīgai, knapi dzeltenīgai, bet arī tāda ir labāka nekā daudzi citi tauki. Būtu jālieto vismaz četras ēdamkarotes olīveļļas dienā.
Dārzeņi, augļi, salāti būtu jāapēd vismaz puskilograms dienā, 500 grami - tie ir apmēram trīs tomāti, bet Latvijā cilvēki nemaz nelieto tik daudz dārzeņu un augļu, secināja G. Latkovskis. Protams, ja ir liekā svara problēma vai cukura diabēts, tad ir jāuzmanās ar saldajiem augļiem. Dārzeņiem un augļiem ir jābūt maksimāli dažādiem.
Klasiskais latvietis zina un lieto burkānus, redīsus, gurķus, tomātus, varbūt bieti. Bet kur paliek cukīni, brokoļi? Arī no kāpostiem var diezgan garšīgi visu ko pagatavot. Cik bieži latvieši ēd kraukšķīgos romiešu salātus vai vienkārši zaļas salātlapas? Vajag lietot to, kas garšo un ir sezonā aktuāls, iesaka ārsts. Turklāt lapu salāti un zaļumi veikalos ir pieejami visu gadu.
Zivis jāēd vismaz divas trīs reizes nedēļā. Tā var būt gan forele, lasis, gan, piemēram, grilēts jūras asaris. Pretstats zivīm ir sarkanā gaļa, kas ir cūka, liellops, jērs. Tos gan nevajadzētu vairāk nekā divas trīs reizes nedēļā. Nav jākļūst par veģetārieti, bet sarkanajai gaļai nav jābūt katru dienu, uzsvēra G. Latkovskis, piebilstot, ka tā jālieto tikai vienā ēdienreizē, nevis no rīta un vēl vakarā. Pārējā laikā tā varētu būt putnu gaļa, piemēram, vistas gaļa, kas ir labs olbaltumvielu avots.
“Latviešu tauta it kā ir zirņēdāju tauta, bet, aptaujājot savus pacientus, izrādās - pākšaugus gandrīz nemaz neēd,” secinājis G. Latkovskis. Tikai uz Ziemassvētkiem - tas neskaitās. Pākšaugus vajadzētu ēst vismaz divas trīs reizes nedēļā. Tie ir ļoti veselīgi, jo tur ir augu valsts olbaltumvielas, tur ir ļoti daudz vērtīgu vielu, tie uzlabo zarnu mikrobiomu. Un tie ir ne tikai zirņi un pupiņas, bet arī zaļās pupiņas pākstī. Tās var būt arī lēcas, kas, pēc G. Latkovska sacītā, varētu pat būt veselīgākas nekā rīsi.
Ogļhidrātiem arī jābūt, taču ne ātrajiem, bet tā sauktajiem lēnajiem. Tie varētu būt rīsi vai jebkuri citi putraimveidīgie izstrādājumi. Tās var būt grūbas, kas nu garšo - tas absolūti ir gaumes jautājums. Rīsus ir svarīgi nepārvārīt, jo tad tiem ir augsts glikēmiskais indekss, un uzlec augšā cukura līmenis. G. Latkovskis pats pērk un iesaka arī citiem sarkanos, melnos un brūnos rīsus, jo tur līdzi apvalciņā nāk arī šķiedrvielas.