Mediķi: dažu gadu laikā Latvijas veselības aprūpes sistēma būs pilnīgā "bedrē"
Latvijas veselības aprūpes sistēma pašlaik atrodas kritiskā punktā, kurā mediķu trūkums vairs nav tikai statistikas dati, bet gan ikdienas realitāte, kas tiešā veidā ietekmē pacientu iespējas saņemt savlaicīgu palīdzību, vēsta "360TV Ziņas".
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība kopā ar slimnīcu pārstāvjiem tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, lai celtu trauksmi par dramatisko situāciju nozarē. Galvenais vēstījums ir skarbs - ja netiks veiktas tūlītējas izmaiņas, jau pēc četriem vai pieciem gadiem valsts apmaksātā medicīna var piedzīvot pilnīgu kolapsu jeb tā dēvēto bedri.
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem, Latvijā uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem ir vidēji 3,4 ārsti un 4 māsas, kas ir ievērojami mazāk nekā vidēji citās organizācijas dalībvalstīs. Īpaši smagi darbaspēka trūkumu izjūt reģionālās slimnīcas, piemēram, Jēkabpilī un Valmierā. Jēkabpils reģionālās slimnīcas arodbiedrības priekšsēdētāja Margarita Saveļjeva norāda, ka stacionāros kritiski trūkst māsu, turklāt esošais personāls strauji noveco - daudzas māsas jau ir sasniegušas vai drīzumā sasniegs 60 gadu vecumu. Jaunie speciālisti uz stacionāriem strādāt nenāk, jo darbs ir saistīts ar milzīgu atbildību un dežūrām diennakts režīmā.
Problēmas pamatā ir ne tikai zemais atalgojums vai smagie darba apstākļi, bet arī pieaugošā emocionālā slodze un necieņpilnā attieksme no pacientu puses. Vidzemes slimnīcas arodbiedrības vadītāja Inta Sīka uzsver, ka mediķi jūtas pilnīgi nobīdīti malā, kamēr publiskajā telpā tiek runāts tikai par pacientu tiesībām un labbūtību. Reālā situācija slimnīcu gaiteņos mēdz būt pat vardarbīga - māsas un māsu palīgi cieš no necenzētiem vārdiem un pat fiziskiem uzbrukumiem. Šāda vide veicina profesionālo izdegšanu un pamudina speciālistus pāriet uz privāto sektoru, kur algas ir lielākas un darba vide - mierīgāka.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri kā vienu no risinājumiem saredz esošo mediķu prasmju paplašināšanu, mudinot darbiniekus apgūt papildu iemaņas, piemēram, veikt ultrasonogrāfiju vai strādāt dažādos profilos. Tomēr arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa uz šādu "universālo kareivju" modeli raugās skeptiski. Viņa norāda, ka pārmērīga nenoteiktība par to, kādā jomā mediķim būs jāstrādā konkrētajā dienā, radīs vēl lielāku stresu un pārslodzi, turklāt ciešot pakalpojumu kvalitāte, ko sniedz šaura profila speciālisti ar dziļām zināšanām. Tikšanās laikā puses diskutēja arī par slimnīcu tīkla reformu un virsstundu piemaksām, taču kopējais noskaņojums pēc divu stundu sarunām saglabājas pesimistisks.
