Valdība nolemj piecas psihoneiroloģiskās slimnīcas pievienot Nacionālajam psihiskās veselības centram [papildināts]
Valdība otrdien atbalstīja piecu psihoneiroloģisko slimnīcu pievienošanu Nacionālajam psihiskās veselības centram (NPVC), un plānots, ka tā tiks pabeigta līdz šī gada 30. oktobrim.
Atbilstoši valdībā atbalstītajam rīkojuma projektam NPVC pievienos Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu, Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, Piejūras slimnīcu, slimnīcu "Ģintermuiža" un bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu "Ainaži". Pēc reorganizācijas NPVC valsts kapitāla daļu turētāja būs Veselības ministrija (VM).
VM norāda, ka patlaban valsts psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina vairākas savstarpēji neatkarīgas kapitālsabiedrības ar atsevišķām pārvaldības, administratīvajām un atbalsta funkcijām. Ministrijas vērtējumā šāds modelis ir sadrumstalots, jo stratēģiskā plānošana, personāla vadība, administratīvie procesi, iepirkumi un informācijas tehnoloģiju risinājumi katrā ārstniecības iestādē tiek organizēti atsevišķi.
Tas ierobežo iespējas nodrošināt vienotu pieeju pakalpojumu plānošanai un attīstībai valsts mērogā, kā arī apgrūtina resursu koordināciju un izmantošanu starp ārstniecības iestādēm. Vienlaikus starp slimnīcām pastāv atšķirības pakalpojumu pieejamībā, specializēto pakalpojumu klāstā un noslodzē, ko ietekmē personāla pieejamība un pacientu plūsmas organizācija, klāsta VM.
Reorganizācijas mērķis ir mazināt pārvaldības sadrumstalotību, nodrošināt vienmērīgāku pakalpojumu pieejamību un kvalitāti reģionos, kā arī veicināt efektīvāku valsts finanšu un cilvēkresursu izmantošanu. Paredzēts saglabāt psihiatrijas pakalpojumu sniegšanu reģionos, bet pārvaldības, administratīvās un atbalsta funkcijas centralizēt NPVC. Pievienojamās ārstniecības iestādes turpmāk darbosies kā NPVC reģionālās struktūrvienības.
Uzsvērts, ka pakalpojumu apjoms reģionos netiks samazināts un būtiskas izmaiņas pakalpojumu saturā nav paredzētas. Izmaiņas galvenokārt ietekmēšot pakalpojumu plānošanu, koordināciju un kvalitātes nodrošināšanu, veidojot vienotu pārvaldības ietvaru un stiprinot sasaisti starp ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionāra pakalpojumiem.
VM arī norāda, ka apvienošanas procesā netiek plānota darbinieku atlaišana. Esošais personāls tiks integrēts NPVC struktūrā, un darbinieku tiesību un saistību pārņemšana notiks uzņēmuma pārejas procesā, nodrošinot darba tiesisko attiecību nepārtrauktību bez darba līgumu izbeigšanas.
Pēc 2024. gada datiem apvienojamajās ārstniecības iestādēs kopā strādā 3152 darbinieki. No tiem 370 ir ārsti, 765 - ārstniecības un pacientu aprūpes personāls, 762 - ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāls, 108 - administrācijas darbinieki, bet 1147 ir pārējais personāls.
Paredzēta pakāpeniska reorganizācijas īstenošana, regulāra informācijas sniegšana darbiniekiem, esošo darba samaksas nosacījumu nepasliktināšana un vienotas atlīdzības sistēmas izstrāde ilgtermiņā.
Psihiatrijas pakalpojumu finansējums netiks samazināts. Pēc apvienošanas Nacionālais veselības dienests arī turpmāk organizēs valsts apmaksāto pakalpojumu plānošanu, apmaksu un uzraudzību, taču vienotā līgumā ar apvienoto kapitālsabiedrību. Savukārt pakalpojumu izpilde tiks uzskaitīta dalījumā pa struktūrvienībām, saglabājot teritoriālo pieejamību un nodrošinot finansējuma izlietojuma kontroli.
Paredzēts, ka katra struktūrvienība darbosies kā atsevišķs izmaksu centrs, nodrošinot analītisku finanšu uzskaiti. Pēc apvienošanās tiks sagatavots vienots budžets un vienots finanšu plāns, kā arī centralizēta investīciju, iepirkumu, mācību, komandējumu un personāla izdevumu plānošana.
Patlaban slimnīcās tiek izmantotas atšķirīgas informācijas sistēmas un IT risinājumi, kas ietekmē datu pieejamību, savietojamību un procesu efektivitāti. Savukārt reorganizācijas gaitā paredzēts ieviest vienotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pieeju, tostarp pakāpeniski integrēt informācijas sistēmas un ieviest sistēmu "Tvaiks 2.0.".
Ministrija uzskata, ka vienotas informācijas sistēmas ieviešana samazinās IT infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, nodrošinās vienotu pacientu datubāzi, ātrāku un precīzāku pacientu izvērtēšanu, kā arī ļaus efektīvāk pārvaldīt sistēmas attīstību.
Reorganizācijas rezultātā tiks izbeigti līdzšinējie atsevišķo kapitālsabiedrību valdes amati, bet esošajām ārstniecības iestāžu vadības personām paredzēta iespēja turpināt vadības funkciju īstenošanu reģionālo struktūrvienību līmenī. Profesionālās ārstniecības kapacitātes nodrošināšanai arī turpmāk tiks saglabātas galveno ārstu un galveno māsu funkcijas.
Centralizētas attīstības un reģionālo vajadzību koordinēšanai plānots izveidot Stratēģiskās vadības komiteju, kurā tiks iekļauti pievienojamo slimnīcu vadītāji. Komiteja noteiks budžeta, investīciju un iepirkumu prioritātes, kā arī saskaņos vidēja termiņa darbības stratēģiju, tomēr tai nebūs lēmējtiesību Komerclikuma izpratnē.
VM vērtējumā reorganizācija atbilst valsts pārvaldes politikas virzienam par publisko kapitālsabiedrību skaita samazināšanu un pārvaldības konsolidāciju.
Vienlaikus reorganizācijas īstenošanai būs nepieciešami ieguldījumi. Provizoriskais investīciju apjoms lēsts 4,35 līdz 8,30 miljonu eiro apmērā atkarībā no pārmaiņu apjoma. Lielāko daļu izmaksu veidos informācijas tehnoloģiju sistēmu integrācija.
Papildu valsts budžeta finansējums šim nolūkam nav paredzēts, un reorganizāciju plānots īstenot pakāpeniski vairāku gadu laikā esošo kapitālsabiedrību budžetu robežās.
Izvērtēti arī alternatīvi risinājumi, tostarp psihiatrijas profila ārstniecības iestāžu integrācija reģionālajās daudzprofilu slimnīcās, taču šāds modelis netika atbalstīts, jo tas varētu radīt riskus specializācijas, kvalifikācijas un profesionalitātes saglabāšanai, kā arī pārvaldības koordinācijai psihiskās veselības aprūpes jomā.
Jau vēstīts, ka valdība augustā zināšanai pieņēma VM informatīvo ziņojumu par piecu psihoneiroloģisko slimnīcu pievienošanu NPVC.
Papildināts:
Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret psihiatrisko ārstniecības iestāžu apvienošanu, jo uzskata, ka Veselības ministrija (VM) nav sniegusi pietiekamu, datos balstītu pamatojumu plānotajai reformai.
Kā vēstīts, valdība šodien atbalstīja piecu psihoneiroloģisko slimnīcu pievienošanu Nacionālajam psihiskās veselības centram (NPVC), un plānots, ka šī reorganizācija tiks pabeigta līdz šī gada 30. septembrim. Atbilstoši valdībā atbalstītajam rīkojuma projektam NPVC pievienos Daugavpils psihoneiroloģisko slimnīcu, Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, Piejūras slimnīcu, slimnīcu "Ģintermuiža" un bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu "Ainaži". Pēc reorganizācijas NPVC valsts kapitāla daļu turētāja būs VM.
Iebildumi pausti abu organizāciju atzinumos par šodien valdībā apstiprināto VM rīkojuma projektu par sešu psihiatrisko slimnīcu apvienošanu.
LSB uztur jau iepriekš izteiktus iebildumus, norādot, ka VM sniegusi nepietiekamu informāciju un datus. LSB aicina VM norādīt finanšu aprēķinus un skaidrot, kādi būs tiešie reorganizācijas izdevumi un plānotais ilgtermiņa ietaupījums. Biedrība norāda, ka rīkojumā un izziņā minētie orientējošie skaitļi par 4,35 līdz 8,30 miljonu eiro izdevumiem un piecu līdz 12% ietaupījumu līdz 2035. gadam nav pamatoti ar aprēķinu metodoloģiju un pieņēmumiem.
Tāpat LSB prasa sniegt detalizētus personāla datus par to, kā pēc administratīvo funkciju konsolidācijas mainīsies darbinieku skaits un amatu struktūra. Biedrība arī pauž, ka rīkojuma projektā nav sniegti kvantitatīvi rādītāji par to, kā reorganizācija mazinās rindas vai uzlabos pakalpojumu pieejamību reģionos.
Pēc LSB paustā, bez datos balstīta pamatojuma nav iespējams izvērtēt, vai izvēlētais reorganizācijas modelis ir efektīvākais veids izvirzīto mērķu sasniegšanai, un tādējādi netiek ievērots labas pārvaldības princips.
LSB arī norāda, ka anotācijā minētais SIA "CSE COE" izvērtējums un ziņojums "Psihiatriskā profila valsts kapitālsabiedrību reorganizācija" nav publiski pieejams, tādēļ neesot iespējams objektīvi izvērtēt reorganizācijas lietderību, metodoloģiju un piedāvātos risinājumus. Biedrības ieskatā lēmums par sešu valsts kapitālsabiedrību apvienošanu, kas skar 3152 darbiniekus un psihiatriskās aprūpes pakalpojumus visā Latvijā, nevar balstīties uz sabiedrībai un ieinteresētajām pusēm nepārbaudāmu dokumentu. LSB norāda, ka rīkojuma anotācijā atspoguļoti tikai VM atlasīti secinājumi, turklāt neesot iespējams pārliecināties par analīzes pilnību, metodoloģiju un alternatīvo scenāriju izvērtēšanas kvalitāti.
Savukārt LVSADA norāda, ka, lai gan VM formāli esot atzīmējusi, ka iepriekš paustie arodbiedrības iebildumi ir ņemti vērā, pēc būtības lielākā daļa iebildumu neesot risināti, bet aizstāti ar vispārīgiem un deklaratīviem skaidrojumiem, kas nenodrošinot skaidru, pārskatāmu un tiesiski noteiktu reorganizācijas ietekmes izvērtējumu.
Arī arodbiedrība uzsver, ka joprojām nav sniegta detalizēta informācija par plānoto amatu struktūru pēc reorganizācijas, tostarp par administratīvo un atbalsta funkciju darbinieku skaitu, amatu saglabāšanu vai konsolidāciju. Norāde, ka reorganizācijas mērķis nav samazināt nodarbinātību, pati par sevi neesot pietiekama garantija darbinieku tiesiskajai paļāvībai, uzskata LVSADA.
LVSADA arī norāda, ka nav skaidri definēts personāla pārvaldības modelis pēc reorganizācijas, jo VM skaidrojums nenosakot konkrētu kompetenču sadalījumu, lēmumu pieņemšanas kārtību un kritērijus attiecībā uz štatu vietu izveidi, likvidāciju, darba slodzēm un atalgojuma politiku. Arodbiedrības vērtējumā šāda neskaidrība rada būtisku tiesiskās paļāvības risku un potenciālus darba tiesisko attiecību strīdus.
Tāpat arodbiedrība uzskata, ka VM nav noteikusi konkrētus mehānismus vai minimālās prasības, kas pēc administratīvo funkciju centralizācijas nodrošinātu ārstniecības iestāžu operativitāti un funkcionālo autonomiju reģionos. Līdz ar to saglabājas risks, ka centralizācija var negatīvi ietekmēt ārstniecības procesa organizāciju, uzskata LVSADA.
LVSADA arī min, ka neesot sniegts pietiekami skaidrs regulējums par laboratorijas un diagnostikas pakalpojumu organizāciju pēc reorganizācijas, kā arī nav skaidri noteikts maksas pakalpojumu un finanšu plūsmu modelis un tā ietekme uz ārstniecības iestāžu darbību un darbinieku motivācijas sistēmu.
Arodbiedrība uzskata, ka sociālais dialogs reorganizācijas procesā nav bijis pietiekams. Pēc LVSADA paustā, tikšanās ar ārstniecības iestāžu pārstāvjiem un darbiniekiem neaizstāj sociālā dialoga būtību, jo arodbiedrības reorganizācijas procesā neesot tikušas iesaistītas, līdz ar to neesot nodrošināta pilnvērtīga darba ņēmēju interešu pārstāvība.
Jau vēstīts, ka psihiatrisko slimnīcu apvienošanas procesa pirmajā gadā nav plānotas izmaiņas personāla skaitā, tomēr vadības funkcijas plānots centralizēt, tostarp likvidējot atsevišķās slimnīcu valdes un to vadītājiem piedāvājot turpināt darbu kā reģionālo struktūrvienību vadītājiem. Reorganizācijas mērķis ir konsolidēt pārvaldību, vienlaikus saglabājot psihiatrijas pakalpojumu sniegšanu reģionos un nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību.
VM skaidrojusi, ka apvienošanas procesa pirmajā gadā netiek plānota darbinieku atlaišana, un darbinieku tiesību un saistību pārņemšana notikšot uzņēmuma pārejas laikā, nodrošinot darba tiesisko attiecību nepārtrauktību. Pēc apvienošanās darbinieku skaits kopumā būtu 3152, to vidū ir 370 ārsti, 765 ārstniecības un pacientu aprūpes personāla darbinieki, 762 ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāla darbinieki, 108 administrācijas darbinieki un pārējais personāls - kopumā vēl 1147 cilvēki - tostarp sanitāri. Analizējot 2024. gada datus, lielākais darbinieku skaits ir NPVC, kur strādā 1068 darbinieki, savukārt mazākais - Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži", kur nodarbināti 80 darbinieki.
VM norādījusi, ka aktualizēts jautājums par vienotas atlīdzības pieejas izstrādi ilgtermiņā, ņemot vērā reģionālās specifikas, darba slodzes un amata funkcijas. Līdz reorganizācijas noslēgumam plānots saglabāt esošās atlīdzības pieejas, ilgtermiņā vērtējot vienotas atalgojuma sistēmas izstrādi, kā arī īstenot pasākumus personāla noturības nodrošināšanai, lai mazinātu kvalificētu speciālistu aizplūšanas risku, norāda VM.
