Kardiologi: līdz pat 50% pacientu nelieto zāles, kā vajag

Pacientu biedrība "ParSirdi.lv" un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrība aicina pievērst uzmanību regulārai un pareizai ārsta nozīmētās terapijas ievērošanai ilgtermiņā.

Pacientu līdzestība ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai ārstēšanai. Pētījumi liecina, ka laba līdzestība var mazināt mirstības risku pat par 20%, vienlaikus uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti un dzīvildzi.

Starptautiskie dati rāda, ka pacientu līdzestība joprojām ir būtisks izaicinājums visā pasaulē.

• Aptuveni 50% pacientu ar hroniskām slimībām nelieto zāles atbilstoši ārsta norādījumiem, un šis rādītājs pēdējo 20 gadu laikā būtiski nav uzlabojies.

• Līdzestība bieži samazinās laika gaitā - pacienti sākotnēji ir motivēti ievērot terapiju, taču pēc 1-2 gadiem šī motivācija samazinās, īpaši hronisku slimību gadījumā.

• Kardiovaskulāro slimību pacientu vidū līdzestība svārstās no 42% līdz 61% profilaksē un no 62% līdz 76% pēc akūta notikuma, piemēram, infarkta, tomēr pat pēc nopietniem veselības traucējumiem daļa pacientu ar laiku pārtrauc terapiju.

Sirds un asinsvadu slimību pacientiem līdzestība ir īpaši nozīmīga, jo medikamenti bieži jālieto ilgstoši vai pat visu mūžu, tāpat svarīgi ir ievērot veselīgu dzīvesveidu. Nepietiekama līdzestība, tostarp medikamentu nelietošana vai nozīmētās terapijas mainīšana bez saskaņošanas ar ārstu var novest pie slimības progresēšanas, infarkta un insulta riska pieauguma, hospitalizācijām un priekšlaicīgas nāves.

Biedrība "ParSirdi.lv" martā veica aptauju par medikamentu lietošanas paradumiem Latvijā, kurā piedalījās 200 pacientu ar vidējo vecumu 60 gadi. Rezultāti rāda, ka 82% respondentu vismaz reizi ir aizmirsuši lietot ārsta nozīmētos medikamentus, regulāri (1-2 reizes nedēļā) tos aizmirst lietot 14% aptaujāto. Vislabāk zāļu lietošanu palīdz atcerēties ikdienas rutīna jeb zāļu lietošana vienā un tajā pašā laikā (33%) un zāļu novietošana redzamā vietā (22%). Savukārt visbiežāk medikamenti tiek aizmirsti situācijās, kad mainās ierastais dienas režīms (28%) vai ir bijusi steidzīga un aizņemta diena (21%), brīvdienās vai atpūtas laikā (16%), kā arī ceļojot (10%).

Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs, Latvijas Universitātes asoc. prof. Kārlis Trušinskis: “Jāatzīst, ka Latvijā situācija nav labāka par citām pasaules valstīm - vairāk nekā puse pacientu nav līdzestīgi un dažādu iemeslu dēļ pārtrauc lietot medikamentus. Cilvēkiem ar hroniskām slimībām medikamentu lietošana ir īpašs izaicinājums, jo visbiežāk zāles jālieto visa mūža garumā. Turklāt, ja pacientam ir vairākas blakusslimības, piemēram, hipertensija, sirds mazspēja, cukura diabēts, viņam katru dienu jālieto daudzas dažādas zāles. Tāpēc ir svarīgi, lai nozīmētā ārstēšana būtu salāgota ar pacienta ikdienas paradumiem.

Mums, ārstiem, jāpiedāvā pacientam piemērotākie risinājumi, tostarp vienkāršākas terapijas, piemēram, aizstājot vairākus medikamentus ar vienu kombinēto medikamentu vai pielāgojot zāles, ja ir pamatotas sūdzības par blaknēm vai cilvēks medikamentus nevar atļauties. Savukārt no valsts puses būtu svarīgi gan atbalstīt speciālistu un sabiedrības izglītošanu, gan ieviest praktiskus risinājumus, tostarp veicināt mūsdienīgu un efektīvu medikamentu pieejamības uzlabošanu, zāļu mainības mazināšanu."