Profesors Danilāns atklāti pasaka, ko domā par popularitāti ieguvušo “glikozes revolūciju”

© Ģirts Ozoliņš/MN

Kas tā tāda “glikozes revolūcija”? Profesors Anatolijs Danilāns intervijā Elitai Veidemanei “nra.lv TV sarunas” atzina, ka tāda ir sen, bet viņa pirmā grāmata bijusi “Speķītim nav ne vainas”, kurā profesors pierādījis, ka ne jau speķītī ir vaina, bet saldumos – cukurā, glikozē.

Ogļhidrāti ir tie, kas dod enerģiju, bet no tiem cilvēks arī uzbarojas, ne no speķīša. No speķīša uzbaroties ir ļoti grūti, kalorijas tur ir, protams, bet visu vajag ēst ar mēru, atgādināja A. Danilāns, piebilstot, ka Latvijā cilvēki neuzbarojas no speķīša, bet no saldumiem, glikozes.

Par glikozes saistību ar aknām A. Danilāns pastāstīja, ka aknas paņem glikozi, glikoze ienāk aknās, un hepatocīti - aknu šūnas - labprāt ņem glikozi, un “nabaga nelaimīgās aknu šūniņas - tās glikozi pārvērš taukskābēs”.

“Kāpēc mēs paliekam taukaini? Tāpēc, ka ēdam daudz glikozes,” konstatēja A. Danilāns. “Ēd glikozi, tad būsi resns, ar vēderiņu un taukainām aknām,” profesors “iesaka” tiem, kuri sūdzas par taukainām aknām.