Infektoloģe brīdina par bīstamu vīrusu: ja kāds plāno dzert dateļpalmu sulu, es šobrīd neieteiktu to darīt
Nipahas vīrusa dēļ vairākas Āzijas valstis ir pastiprinājušas drošības pasākumus, veicot veselības pārbaudes lidostās. Starptautiski speciālisti infektologi apgalvo, ka eiropiešiem risks saslimt ar šo vīrusu ir ļoti zems. Vai latviešiem vajadzētu satraukties par Nipahas vīrusu? Infektoloģe Ludmila Vīksna TV24 atgādināja Pasaules veselības organizācijas pausto viedokli, ka iespēja saslimt mūsu teritorijā ir zema.
“Vajag zināt un ņemt vērā, ka tāds vīruss ir, un šis vīruss ierosina slimību,” uzskata L. Vīksna.
Kam tas būtu jāņem vērā? Tiem, kas dodas uz Taizemi, Nepālu, Taivānu un apkārtējām teritorijām, jo tās ir tās, kur šis vīruss ir visvairāk izplatīts. Tas nododas no dzīvnieka cilvēkam galvenokārt ar bioloģiskajiem šķidrumiem - siekalām, izdalījumiem no mutes, urīnu, mazākā mērā ar fekālijām, stāstīja infektoloģe.
Ja cilvēki ir aizbraukuši uz šīm teritorijām, tad ir jāņem vērā, ka tur eksistē Nipahas vīruss, un uzskata, ka galvenokārt var inficēties no aptraipītiem produktiem vai arī kontaktējoties ar dzīvnieku, to paglaudot vai apskatot. Tas nav vīruss, kas izplatās kā gripa - respiratorā vai aerogēnā ceļā vai kā kovids. Parasti šai infekcijai tiek pievērsta mazāka uzmanība, bet zināšanām ir jābūt, ir pārliecināta L. Vīksna.
“Lai Nipahas vīrusu ievestu Latvijā, piemēram, ar aptraipītiem augļiem, kā daudzi domā - ar dateļpalmu sulu, tad es savā mūžā ne reizi neesmu dzērusi dateļpalmu sulu. Ja tūristi to plāno dzert, es viņiem šobrīd neieteiktu to darīt,” sacīja L. Vīksna. Tāpat viņai ir grūti iedomāties, ka mango no punkta, kur notikusi inficēšanās, pie mums atvedīs trīs četru dienu laikā. Infektoloģe iesaka eksotiskos augļus vienmēr mazgāt un vēl labāk - mizot.
Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ievietotā informācija vēsta, ka Nipahas vīrusa infekcija ir zoonoze jeb infekcijas slimība, kas tiek pārnesta no dzīvniekiem uz cilvēku. Tā ir reta slimība, kas kopš tās atklāšanas 1998. gadā periodiski reģistrēta nelielu uzliesmojumu veidā tikai Āzijas reģiona valstīs - Indijā, Bangladešā, Malaizijā, Singapūrā un Filipīnās. Latvijā un citur Eiropā saslimšanas gadījumi nav konstatēti.
Nipahas vīrusa infekcijas izplatību pastāvīgi uzrauga un laikus signalizē par uzliesmojumiem starptautiskās organizācijas, tostarp Pasaules veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, kā arī valstu kompetentās epidemioloģiskās uzraudzības iestādes.
Nipahas vīrusa dabīgais rezervuārs ir augļēdāji sikspārņi, kuri paši parasti neslimo, bet izdala vīrusu ar siekalām, urīnu un fekālijām. Vīrusa starpsaimnieki var būt cūkas (visbiežāk) un citi dzīvnieki, kas inficējas no sikspārņiem un savā starpā, pēc tam var pārnest vīrusu cilvēkiem.
Nipahas vīrusa infekcijas klīnisko izpausmju spektrs ir plašs - tā var noritēt gan bez simptomiem, gan smagas, dzīvību apdraudošas slimības formā. Inkubācijas periods parasti ir no četrām līdz 14 dienām.
Biežākie simptomi ir: drudzis, galvassāpes, vispārējs nespēks, muskuļu sāpes; nelabums, vemšana; elpceļu simptomi (klepus, iekaisis kakls) un apgrūtināta elpošana; encefalīts - miegainība, reibonis, apziņas traucējumi un citas neiroloģiskas pazīmes; smagos gadījumos iespējami krampji, koma un nāve.
Letalitāte svārstās 40-75 % robežās, atkarībā no vīrusa celma un pacientu aprūpes iespējām. Pašlaik nav pieejamas specifiskas zāles vai vakcīnas pret Nipahas vīrusa infekciju. Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomu smagumu un nodrošināt atbalstošu terapiju.
