Ģimenes ārsti norāda uz būtiskām nepilnībām likumu grozījumos

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ir vērsusies pie Saeimas komisijām un vairākām valsts institūcijām ar iebildumiem par likumprojektu pakotni, kas paredz bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumenta (BAASIK) ieviešanu.

Ģimenes ārsti vēstulē norāda, ka ir izvērtējuši priekšlikumus gan no profesionālās darbības, gan medicīnas zinātnes, gan tiesību un ētikas aspektiem. Asociācija uzsver, ka pilnībā atbalsta bērnu agrīnas attīstības izvērtēšanas nozīmi un nepieciešamību savlaicīgi nodrošināt profesionālu atbalstu, tomēr norāda uz būtiskām nepilnībām piedāvātajā risinājumā.

Pēc asociācijas domām pašreizējās problēmas bērnu attīstības agrīnajā vērtēšanā nav saistītas ar to, ka ģimenes ārsti neizmantotu zinātniski pamatotas metodes, bet gan ar nepietiekamiem valsts nodrošinātajiem resursiem - speciālistu trūkumu, finansējuma un tehnoloģisko iespēju ierobežojumiem. Piedāvātie grozījumi šos būtiskos jautājumus nerisināšot.

Tāpat asociācija norāda, ka tai nav nodrošinātas līdzvērtīgas tiesības piedalīties BAASIK sistēmas izstrādē un ka projektā nav iesaistīts neviens ģimenes medicīnas speciālists, līdz ar to trūkst klīniskā un tiesiskā izvērtējuma no ģimenes ārstu perspektīvas. Arī likumprojektu anotācijās minētās sarunas ar ģimenes ārstiem asociācija neuzskata par pilnvērtīgām konsultācijām.

Asociācija uzsver, ka BAASIK instruments nav piemērots vispārējai skrīninga veikšanai ģimenes ārstu praksēs, jo tas ir pārāk laikietilpīgs, vietām subjektīvs, balstās vecāku sniegtajā informācijā un satur sarežģītus jautājumus. Tikmēr ģimenes ārsta profilaktiskā apskate aptver daudz plašāku bērna veselības izvērtējumu, tostarp somatiskās veselības pārbaudi un individualizētu rekomendāciju sniegšanu. Vienlaikus tiek norādīts, ka nav veikti aprēķini par reālajām izmaksām, kas vajadzīgas šāda instrumenta ieviešanai.

Īpašu satraukumu raisot priekšlikumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kur paredzēts noteikt, ka valsts nodrošina bērnu attīstības izvērtēšanu tikai no viena gada vecuma. Asociācija uzskata, ka tas ir klīniski nepamatoti, jo daudzi attīstības traucējumi konstatējami jau zīdaiņa vecumā, un palīdzībai jābūt pieejamai pēc iespējas agrāk.

Tāpat tiek norādīts, ka nav pamata veidot un uzturēt jaunu datu sistēmu Valsts kancelejā, jo Latvijā jau pastāv e-veselības sistēma, kuru uztur šim mērķim izveidota institūcija. Ja ģimenes ārstiem būtu jāstrādā ar vairākām paralēlām sistēmām, tas tikai apgrūtinātu darbu un radītu nevajadzīgu administratīvo slogu.

Asociācija kategoriski iebilst arī pret ieceri paplašināt to valsts iestāžu loku, kurām būtu tiesības bez pacienta piekrišanas piekļūt sensitīviem medicīniskiem datiem, tostarp bērnu un viņu ģimenes locekļu informācijai. Tiek uzsvērts, ka šāds risinājums nav samērīgs, nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā un apdraudētu ārstu spēju izpildīt konfidencialitātes pienākumu. Turklāt minētās institūcijas savus politikas mērķus var sasniegt, izmantojot anonimizētus statistiskus datus, nevis piekļūstot individuāliem medicīniskiem ierakstiem.

Asociācija aicina Saeimu nevirzīt tālāk likumprojekta daļas, kas skar ģimenes ārstu darbu un nav klīniski pamatotas, kā arī nodrošināt, ka agrīnās attīstības izvērtēšanas uzlabojumi veselības aprūpes jomā tiek izstrādāti, balstoties zinātnē, praksē un pietiekamās konsultācijās ar nozari.

Jau ziņots, ka Saeima pērn decembrī nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu pakotni, kas paredz izveidot bērnu agrīnās attīstības skrīninga un atbalsta sistēmu.

Grozījumi plānoti Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā, Pacientu tiesību likumā un Starptautisko skolu likumā.

Grozījumu mērķis ir savlaicīgi identificēt attīstības riskus bērniem vecumā no viena līdz sešiem gadiem, nodrošinot koordinētu speciālistu atbalstu veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā jomā. Tas ļaušot savlaicīgi pamanīt attīstības grūtības, nodrošināt mērķētu palīdzību un uzlabot starpinstitucionālo sadarbību.

Paredzēts, ka skrīningam tiks izmantots Latvijas zinātnieku izstrādātais BAASIK, kas pilotprojekta laikā saņēmis pozitīvas atsauksmes no mediķiem, pedagogiem un vecākiem.

Likumprojekti esot izstrādāti ciešā sadarbībā ar nozaru ministrijām, Valsts kanceleju, profesionālajām organizācijām, augstskolām un vecāku pārstāvjiem, un tie balstīti plašā akadēmiskā un praktiskā pieredzē. Likumprojektus līdzparakstījuši gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti.