Kamēr tiesu namos joprojām izskata lietas par iedzīvotāju veiktām Covid-19 sertifikātu viltošanām, jautājums par valsts līmeņa atbildību joprojām paliek neatbildēts. Lai gan pandēmija oficiāli noslēgusies jau pirms trim gadiem, Latvija joprojām ir spiesta turpināt iepirkt vakcīnas lielos apjomos. Šī situācija ir tiešas sekas Krišjāņa Kariņa valdības pieņemtajiem lēmumiem, kuru finansiālo slogu nodokļu maksātāji izjutīs vēl vismaz līdz šī gada beigām, vēsta 360TV Ziņas.
Pašlaik Valsts asinsdonoru centra ledusskapjos glabājas iespaidīgs daudzums neizmantotu vakcīnu. Skaitļi ir nepielūdzami: pagājušajā gadā Latvija saņēma 194 tūkstošus vakcīnu devu, no kurām izlietoti vien nepilni 21 tūkstotis. Neskatoties uz kritiski zemo pieprasījumu, saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem, šī gada otrajā pusē plānots saņemt vēl 159 tūkstošus devu. Lielākajai daļai šo medikamentu pienāks derīguma termiņa beigas, un tie tiks vienkārši iznīcināti.
Precīzu summu, kas šādā veidā tiek "izmesta mēslainē", Veselības ministrija joprojām rūpīgi sargā kā komercnoslēpumu. Tomēr amatpersonu izteikumi ļauj secināt, ka runa ir par vairākiem miljoniem eiro. Nacionālais veselības dienests skaidro, ka ilgtermiņa līgumus par vakcīnu iegādi lauzt nav iespējams. Lēmumi savulaik pieņemti ārkārtas situācijā, valdībai rīkojoties lielas nenoteiktības apstākļos, kad pandēmijas beigu termiņš nebija prognozējams.
Būtisks faktors pārmērīgajam iepirkumam bija tā brīža politiskā gaisotne. Bailes kļūdīties pastiprināja bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles krimināllieta - viņa nonāca uz apsūdzēto sola par pretēju rīcību, proti, pārāk piesardzīgu vakcīnu pasūtīšanu pandēmijas sākumā. Kā norāda eksperti, tieši šis tiesvedības process biedēja visu toreizējo valdību, motivējot pasūtīt vakcīnas maksimāli iespējamajā apjomā, lai izvairītos no līdzīgām apsūdzībām par kūtrumu.