Veselības ministrs liek iedziļināties nesertificēto ārstu lietā
Veselības inspekcija saņēmusi veselības ministra uzdevumu doties uz Balvu slimnīcu un Jaunliepājas primārās medicīnas centru veikt pārbaudes pie ārstēm Rutas Leikumas un Tatjanas Ribakovas, noskaidroja LTV.
Tāpat grozīti MK noteikumi, kas ļaus Latvijas Ārstu biedrībai pārbaudīt un neresertificēt ārstus, kuru darbībā konstatēti nozīmīgi pārkāpumi. Plānots arī grozīt MK noteikumus, lai uzliktu par pienākumu norādīt strādāšanu ārzemēs, pat, ja tas bijis īslaicīgi.
LĀB būs pienākums pārbaudīt starptautisko sistēmu un pārliecināties, ka nav ārvalstīs iesniegtu sūdzību. Veselības inspekcija nozares ministram ziņojumu iesniegs līdz šī gada beigām.
Vairāk nekā 100 ārstu, kuriem par nopietniem pārkāpumiem aizliegts praktizēt vienā Eiropas valstī, turpina strādāt citā. Vismaz divas šādas ārstes pieņem arī Latvijā, atklāja starptautiska žurnālistu izmeklēšana, kurā piedalījās "Re:Baltica".
Ģimenes ārste Ribakova pieņem pacientus Liepājā, bet 2016. gadā viņa strādāja Somijā. Savukārt infektoloģe, interniste Leikuma pašlaik strādā Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā.
"Re:Baltica" rakstīja, ka Somijas ārstu uzraudzības iestādes "Valvira" lēmums uzskaita virkni nopietnu pārkāpumu Ribakovas darbā. Piemēram, nebūdama apmācīta, viņa ir veikusi ginekoloģisku pārbaudi. Citā gadījumā ar pieaugušajiem paredzētu ginekoloģisko aprīkojumu gribējusi izmeklēt bērnu. "Valvira" eksperte secināja, ka tas "liecina par spriestspējas un izpratnes trūkumu par to, ka viņas rīcība varētu nodarīt kaitējumu pacientam".
Citā reizē Ribakova "nebija diagnosticējusi acīmredzamu pneimoniju", vēl citā - nepamanīja acu problēmu, kuras dēļ pacients gandrīz zaudēja redzi.
Pēc visu pušu uzklausīšanas "Valvira" 2017. gadā nolēma, ka Ribakovas profesionālās iemaņas nav pietiekamas, lai varētu strādāt par ārsti Somijā, un viņai atņēma tiesības praktizēt.
Pati Ribakova Latvijas Televīzijai apgalvoja, ka nekas nopietns nenotika, un "Valvira" atzinumam nepiekrīt. "Nu, kaut kādi tur bija cilvēki neapmierināti, tas taču, es domāju, nekas traģisks nav," viņa spriež. Ārste domā, ka problēma bijusi viņas nepietiekamās zināšanas par somu veselības aprūpi.
Savukārt attiecībā uz Leikumu sākumā somu uzraugs nevarēja saprast, vai par ārsti sūdzas, jo viņai trūkst zināšanu, vai tāpēc, ka viņa pietiekami labi neprot somiski. "Valvira" nolēma, ka situācija jāpārbauda rūpīgāk, tāpēc Tamperes universitātei uzdeva izvērtēt gan Leikumas teorētiskās, gan praktiskās zināšanas.
"Iekšķīgo slimību rakstiskajā eksāmenā Leikuma ieguvusi septiņus punktus no 80," lasāms dokumentā. Piemēram, viņa nespēja atpazīt akūtu leikēmiju. Citā pārbaudē, kurā vērtēja iekšķīgo slimību zināšanas no primārās veselības aprūpes skatupunkta, Leikuma ieguva 12 punktus no 80. "Piemēram, vienā no jautājumiem Leikuma nespēja atpazīt nevienu iespējamu tūlītēju risku, un šāda rīcība veselības aprūpē varētu radīt kaitējumu pacientam," secināja eksaminētāji.
2016. gada februārī Leikumai atņēma tiesības praktizēt medicīnu Somijā.
Leikuma Latvijas Televīzijai uzsvēra, ka somu lēmumam nepiekrīt. Viņa uzskata, ka tas bijis politisks pasūtījums.
Abas ārstes par aizliegumiem Somijā savas darba vietas Latvijā neesot informējušas. Somijas iestādes brīdinājumu par abām ārstēm nosūtīja EK Iekšējā tirgus informācijas sistēmā jeb IMI. Tajā 30 ES un asociētās valstis kopš 2016. gada apmainās ar informāciju arī par ārstiem, kam pārkāpumu dēļ aizliegts praktizēt.
