Slimnīcās trūkst zāles ārkārtas situācijām
Zāļu rezerves, kas domātas slimnīcām kritisku situāciju gadījumā, šobrīd ir sagatavotas tikai daļēji, vēsta Latvijas Radio.
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē diskutēja par zāļu rezervju izveidi. Tika apspriesta arī valsts spēja reaģēt uz ārkārtas situācijām, veselības krīzēm un nepārtrauktas ārstēšanas nepieciešamību dažādās medicīniskās jomās.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija nolēma pie premjeres Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība"), lai risinātu šīs un citas ar zāļu pieejamību saistītās problēmas.
Kā ziņots, šovasar Sociālo un darba lietu komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) pārstāvji sacīja, ka ministrija patlaban ir tikai "daļēji gatava" reaģēt uz dabas katastrofām, ārkārtas situācijām un veselības krīzēm, tāpēc pie šī jautājuma vēl norit aktīvs darbs.
VM toreiz klāstīja, ka situācija ar zāļu rezervju nodrošinājumu kopumā esot laba. Esot pieejams finansējums, un zāles atbilstoši noslēgtajiem līgumiem tiekot pakāpeniski iepirktas pietiekami lielā apjomā.
Pilnu pieprasīto summu šim mērķim gan VM neatklāja ierobežotas pieejamības informācijas statusa dēļ, tomēr ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka summa esot "pietiekami liela".
VM parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa skaidroja, ka veselības nozare būtiski iekļaujas aizsardzības sistēmā, tomēr "ne visi to sadzird". Kļaviņa apliecināja, ka VM darot visu, kas ir tās spēkos, tostarp sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju (AM). "Bet šobrīd nevaru droši pateikt, ka mums būs nauda un ka tā visam pietiks," toreiz sacīja VM pārstāve.
Aptieku nozares, kā arī primārās veselības aprūpes pārstāvji komentēja, ka gatavībā ārkārtas situācijām vēl ir daudz darāmā.
Uz problēmām norādīja arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) pārstāvis Ainis Dzalbs, paužot, ka plānos fokuss vairāk bijis uz stacionāro etapu, taču tur arī kritiskās situācijās vērsīsies mazāk cilvēku, nekā primārajā veselības aprūpes posmā.
Informāciju par rīcību un algoritmu krīzes situācijās primārās aprūpes sniedzējiem ir jāzina, bet vienotas rīcības algoritma trūkst, toreiz uzsvēra LLĢĀA pārstāvis.
Līdztekus būtu jāpanāk, ka elektrības ziņā ģimenes ārstu prakses ir neatkarīgas. Kā atzīmēja Dzalbs, pietiek ar plūdiem un vētru, lai ģimenes ārsti nevarētu funkcionēt. Tāpēc jau šobrīd būtu virkne preču, ko varētu nodrošināt ģimenes ārstu praksēm, lai tām būtu gatavība ne tikai militāro krīžu, bet arī citu potenciālu krīžu gatavībai.
Savukārt Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska informēja, ka par ieceri dažus no kritiski svarīgajiem medikamentiem sākt ražot uz vietas, Latvijā, pāris sarunas notikušas pagājušajā gadā.
Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Aptiekas dienesta vadītāja Laila Eglīte norādīja, ka jau šobrīd slimnīcās ir problēmas ar loģistiku, piemēram, infūziju šķīdumu nodrošināšanā, kad slimnīcām nākas cīnīties par konkrētiem šo šķīdumu tilpumiem.
Arī nākotnē, nodrošinoties pret apdraudējuma situācijām, jārēķinās ar to, ka šķīdumu uzglabāšana fiziski aizņemtu lielu platību.
Latvijā ir trīs zāļu rezervju veidošanas līmeņi: individuālais, iestāžu līmenis un valsts materiālās rezerves. Individuālais līmenis (mājas aptieciņa) ietver pamata medikamentus - pretsāpju, pretalerģijas zāles, medikamentus pret gremošanas traucējumiem un ikdienā lietojamos medikamentus hroniskajiem slimniekiem - par kuru esamību jāgādā pašiem iedzīvotājiem. Īpaši sev nepieciešamo zāļu nodrošinājumam jāseko līdzi hronisko slimību pacientiem, lai viņiem vajadzīgās zāles vienmēr būtu ar nelielu rezervi, lai neveidotos riski medikamentu lietošanas pārtraukšanai.
Iestāžu līmenī slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD), ambulatorās iestādes ar iekšēju aptieku, sociālās aprūpes iestādes uzglabā zāles ikdienas vajadzībām 1-3 mēnešu darbības nodrošināšanai. Savukārt valsts materiālajās rezervēs tiek uzglabātas zāles, injekciju un infūziju ierīces, pārsienamie un imobilizācijas materiāli, ierīces dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanai, speciālais aizsardzības aprīkojums un citi.
Latvijā ir izveidots kritisko zāļu saraksts. Tas ir ierobežotas pieejamības un nav publiski pieejams. Zāļu sarakstā iekļautas 230 zāļu pozīcijas un 20 zāļu grupas, ņemot vērā arī pediatrisko pacientu vajadzības un pacientiem "draudzīgas" zāļu formas.
