Klementjevs brīdina par alkohola tirgošanas ierobežojumu sekām

“Alkohola tirgošanas ierobežojumu dēļ tuvākajā laikā slimnīcām pieaugs slodze sakarā ar saindēšanās gadījumiem, jo cilvēki sāks dzert to, ko nevar dzert, sāks eksperimentēt, atkal sāks strādāt “točkas”, parādīsies nelegālais alkohols pie taksistiem vai citā vietā,” TV24 diskusijā “Preses klubs” sacīja bijušais Saeimas deputāts, tagad Rīgas domes frakcijas “Latvija pirmajā vietā” vadītāja vietnieks, deputāts Andrejs Klementjevs.

A. Klementjevs pastāstīja, ka savulaik likumdevējiem, tostarp arī viņam, bija iespēja iepazīties ar sociālo portretu un kādas būs sekas, ja mēs darām vienu vai otru.

A. Klementjevs ir simtprocentīgi pārliecināts, ka alkohola tirgošanas ierobežojumu dēļ tuvākajā laikā slimnīcām pieaugs slodze sakarā ar saindēšanās gadījumiem, jo cilvēki sāks dzert to, ko nevar dzert, sāks eksperimentēt, atkal sāks strādāt “točkas”, parādīsies nelegālais alkohols pie taksistiem vai citā vietā, jo, ja cilvēks gribēs dzert, tad piedzersies.

Un, ja līdz šim viņam bija vieglāk aiziet un veikalā paņemt vislētāko, bet legālo alkoholu, samaksājot visus nodokļus, un “mēs kā valsts garantējām, ka viņš, to izdzerot, nebūs saindējies”, šodien ir brīvais tirgus, eksperimenti ar odekolonu, un visticamāk būs vēl kādas lietas. Parādīsies tie, kas osta līmi un staigā ar maisu galvā utt.

Un, vistrakākais, pēc A. Klementjeva sacītā, ir tas, ka tas skars gados jaunus cilvēkus, jo, “lai gan mēs negribam par to runāt, nelegālo narkotiku lietošana jauniešu vidū ir nenormāla, jo šī prece ir daudz lētāka nekā alkohols un to dabūt ir vieglāk”.

“Mēs visu laiku runājam, ka alkohola lietošana ir kultūra. Mums vajadzēja nevis ar aizliegumiem strādāt, bet ar kultūru,” ir pārliecināts A. Klementjevs. Viņš atcerējās, ka bija tāds projekts, kur cilvēkus, kuri vienalga grib lietot alkoholu, centās pārliecināt izmantot alternatīvu - no stiprāka alkohola pāriet uz vieglāku - vīna kultūra, tradicionālā alus kultūra. Līdz ar to valstij ar šo segmentu bijis vieglāk strādāt, jo atkarība nav tik dziļa kā no “smagajiem” alkoholiskajiem dzērieniem un arī saindēšanās faktors aiziet uz otru pusi.

“Katru reizi, kad mēs strādājām ar ierobežojumiem likumā, mēs domājām ne tikai par ekonomisko pusi, piemēram, akcīzes nodokli, bet kā reaģēs sabiedrība, mēs pirms tam testējām,” savā pieredzē dalījās A. Klementjevs, piebilstot, ka ir pārliecināts - mēs vēl nožēlosim nesen pieņemtos lēmumus. Deputāts atgādināja gan sauso likumu Amerikā, gan Skandināvijas pieredzi, gan Gorbačova laikus un secināja, ka ar represīvām metodēm nevar izārstēt alkohola atkarību.

Tāpat, viņaprāt, nevar uzticēties statistikai, kas parādās publiskajā telpā, jo tā atspoguļo tikai legālā alkohola patēriņu. A. Klementjevs iesaka skatīties ilgtermiņā, cik ir saindēšanās gadījumu, cik klientu slimnīcā, cik pašvaldības policija savāc uz ielas, un tikai tad, kad viņš vairs neredzēs šādus pieturās guļošus klientus, deputāts noticēs, ka cīņa ar alkoholismu ir nostrādājusi. Vēl A. Klementjevs aicina neaizmirst, ka ir kontrabanda.