"Onkoalianse" atklātā vēstulē vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām
Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse" ir nosūtījusi vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot nodrošināt onkoloģiskās aprūpes attīstību arī budžeta ierobežojumu laikā, aģentūru LETA informēja apvienība.
"Onkoalianse" atzinīgi novērtē valdības pieeju administratīvo izdevumu samazināšanai, nevis cilvēku dzīves kvalitāti ietekmējošiem sektoriem, kā arī Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) pausto, ka taupība nedrīkst notikt uz veselības aprūpes rēķina. Vienlaikus organizācija bažījas par publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka jauni priekšlikumi onkoloģijas nozares attīstībai varētu netikt iekļauti budžeta finansējumā.
Organizācija uzstāj, ka onkoloģijas aprūpes sistēmai nepieciešama konsekventa un ilgtermiņā attīstīta pieeja, īpaši ņemot vērā pieaugošo pacientu skaitu, agrīnas diagnostikas iespēju paplašināšanos un mūsdienīgas terapijas nozīmi dzīvildzes un dzīves kvalitātes saglabāšanā.
Vēstulē arī uzsvērts, ka agrīna diagnostika un ārstēšana ne tikai uzlabo pacientu izredzes, bet ir ekonomiski izdevīga valstij - veicina atgriešanos darba tirgū, mazina invaliditātes rādītājus un ilgtermiņa sociālās izmaksas.
"Onkoalianse" aicina valdību saglabāt onkoloģiskās aprūpes attīstības kursu, atbalstīt ilgtermiņa risinājumus pacientu veselības uzlabošanai un iekļaut onkoloģijas jautājumus starpnozaru lēmumos un budžeta plānošanā. Tāpat organizācija izsaka vēlmi klātienē pārrunāt situāciju ar valsts amatpersonām, lai nepastarpināti paustu pacientu viedokli un risinājumus nozares attīstībai.
Kā vēstīts, ka Veselības ministrijas (VM) aprēķini liecina, ka nākamgad veselības aprūpei būtu nepieciešami papildu 651 miljons eiro. Pēdējos gados veidojot valsts budžeta plānus, šādas papildu summas nekad nav tikušas piešķirtas nevienai nozarei.
Atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) pieprasījumam VM sniegusi priekšlikumus 2026.gada budžeta finansējuma samazināšanai 4,6 miljonu eiro apmērā, iepazīstinot ar iecerētajiem taupības pasākumiem.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) klāsta, ka Latvijas veselības nozares finansējums starptautiskā salīdzinājumā ir būtiski zemāks, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm. Ja kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā - veselības aprūpes izdevumi uz vienu iedzīvotāju ir 1684 eiro un 1211 eiro, tad Latvijā - vien 944 eiro. Rezultātā iedzīvotāju veselības rādītāji un dzīves ilgums Latvijā būtiski atpaliek no citām ES valstīm. Tādēļ neesot pieļaujams, ka jebkādi finansējuma samazinājumi būtu attiecināmi uz ārstniecības vai medikamentu pieejamības samazināšanu. Arī Pasaules Veselības organizācija ir atzinusi, ka minimālais apjoms pieejamas un kvalitatīvas veselības aprūpes sistēmas nodrošināšanai minimālajam finansiālajam apmēram būtu jābūt vismaz 12% no valdības kopējiem izdevumiem.
Abu Meri izteicies, ka veselības aprūpe "nedrīkst kļūt par upuri politiskām un populistiskām spēlēm", jo "iedzīvotāji pelnījuši atklātību un stabilitāti, nevis troksni un populistiskus saukļus, kas maldina par iespējām".
Viņš gan atzīst, ka finansējuma apjoms, kas ir nepieciešams veselības aprūpei, Latvijā 2026.gada valsts budžetā nebūs iespējams.
