Eksperte: Latvijā pieaug ādas slimību, tostarp onkoloģisko gadījumu skaits

Dermatologu ierobežotā pieejamība reģionos rada nevienlīdzīgas ārstēšanās iespējas pacientiem, norāda Latvijas Dermatoveneroloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja, medicīnas zinātņu doktore Māra Rone-Kupfere.

Speciāliste skaidro, ka formāli speciālistu skaits ir pietiekams, taču lielākā daļa dermatologu strādā Rīgā. Vienlaikus jāņem vērā, ka daudzi speciālisti izvēlas praktizēties estētiskajā medicīnā, atstājot novārtā ārstniecisko dermatoloģiju.

Tāpat Rone-Kupfere uzsver, ka Eiropā, tostarp Latvijā kopumā pieaug ādas slimību, tostarp onkoloģisko gadījumu skaits, taču daudzi efektīvi preparāti Latvijā nav reģistrēti vai nav pieejami. Savukārt valsts apmaksātie pakalpojumi bieži neatbilst mūsdienu ārstēšanas standartiem, apgalvo speciāliste.

Viņa skaidro, ka Latvijā, līdzīgi kā citur Eiropā, pieaug hronisku, iekaisīgu un autoimūna rakstura ādas slimību gadījumu skaits. Biežāk sastopamas tādas diagnozes kā psoriāze, atopiskais dermatīts un dažādas kontaktalerģijas. Tāpat ievērojami palielinās ādas audzēju, tostarp bazālo šūnu karcinomu un ļaundabīgās melanomas gadījumu skaits - šīs saslimšanas tiek arvien biežāk diagnosticētas jaunākiem pacientiem.

Tas saistīts ar pārmērīgu sauļošanos un nepietiekamu aizsardzību no UV starojuma.

Vienlaikus ādas audzēju un alerģisko saslimšanu skaita pieaugums saistāms arī ar to, ka cilvēki daudz vairāk ceļo un uzturas saulē visa gada garumā, tostarp ziemā. Sauļošanās paradumi bieži vien ir neapdomīgi - gulēšana vai strādāšana intensīvā saulē bez aizsardzības būtiski palielina ādas vēža risku. Savukārt alerģisko ādas slimību izplatību veicina augsts gaisa piesārņojums, industrializācija, vides pārmaiņas un arī dzīvesveida izmaiņas. Šie faktori ietekmē imūnsistēmas jutību, veicinot alerģisku reakciju biežumu.

Speciāliste uzsver, ka svarīgs ir preventīvs darbs, izglītojot sabiedrību par ādas aizsardzību un veselības nozīmi.

Šo darbu dermatologi bieži veic ārpus savas klīniskās prakses.

Savukārt ārstēšanas ziņā lielākais izaicinājums ir ierobežotā medikamentu pieejamība, ko ietekmē gan Latvijas nelielais tirgus apjoms, gan sarežģīti reģistrācijas mehānismi, kas kavē zāļu nonākšanu pie pacientiem. Tas apgrūtina ārstam iespēju nozīmēt atbilstošu terapiju, īpaši smagu, hronisku vai rezistentu slimību gadījumā. Lai arī mūsu ārsti ir kompetenti pielietot inovatīvas terapijas, ja šīs terapijas nav pieejamas valstī, tad ārstēšana paliek teorētiska, klāsta Rone-Kupfere.

Viņasprāt, valsts nenodrošīna pietiekamu atbalstu dermatoveneroloģijas zinātnei un pētniecībai - tā lielākoties balstoties uz ārstu pašiniciatīvu.

Finansējuma trūkums un sistēmisks atbalsta mehānisms kavē attīstību, tāpēc pētniecībai veltītais darbs bieži tiek veikts brīvajā laikā un netiek atalgots.

Līdz ar to nepieciešams stiprināt valsts lomu, Latvijā rodot veidu, kā motivēt ārstus aktīvi iesaistīties pētniecībā, uzskata Rone-Kupfere.

Runājot par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, speciāliste norāda, ka piedāvājums pastāv, taču bieži vien tas neatbilst mūsdienu ārstēšanas standartiem. Piemēram, valsts apmaksā elektrokoagulāciju, bet ne modernākas lāzerterapijas metodes, tādēļ pacienti nereti izvēlas maksas pakalpojumus, lai saņemtu efektīvāku ārstēšanu. Līdzīga situācija ir arī citās medicīnas jomās, tāpēc šis ir visas sistēmas, ne tikai nozares jautājums.

Par aktuālo dermatoveneroloģijas jomā 12. un 13.jūnijā Jūrmalā notiks klātienes konference "Dermatovenerologu dialogi 2025", kurā notiks starptautiski atzītu lektoru klātienes lekcijas un iespēja piedalīties meistarklasēs.