Eksperts apšauba, ka inficēšanās ar zarnu nūjiņu notikusi ārpus izglītības iestādēm

Pašreiz ir maz ticams, ka inficēšanās ar zarnu nūjiņu būtu notikusi ārpus izglītības iestādēm, jo netiek novēroti saslimšanas gadījumi tiem, kas nav apmeklējuši izglītības iestādes, aģentūrai LETA sacīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Viņš atzina, ka zarnu nūjiņas jeb E.coli infekcijas cēloni noskaidrot varētu palīdzēt sekvencēšanas rezultāti. Sekvencēšanas rezultāti palīdzētu sagrupēt inficēšanās gadījumus, proti, sadalot datus, kas jau gūti epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā.

Sākotnējie mikrobioloģisko izmeklējumu rezultāti var liecināt par dažiem E.coli infekcijas uzliesmojumiem ar dažiem produktiem, bet iespējams arī kombinētais uzliesmojums, kad viens produkts ir piesārņots ar dažādiem patogēniem.

E.coli celmus, kas spēj veidot toksīnus, dēvē par STEC/VTEC (Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E.coli). SPKC norāda, ka izmeklējumos laboratorijā noteikti divi STEC serotipi (0103 un 026). Šie divi serotipi atrasti inficētajos cilvēkos, kas liecina par dažādiem saslimšanas veidiem.

Perevoščikovs arī neizslēdz iespēju, ka viens pārtikas produkts varēja saturēt divus infekcijas izraisītājus. Tāpat vienā iestādē varētu būt izplatījušies divi zarnu nūjiņas varianti.

Patlaban būtiski esot nošķirt sporādiskos infekcijas gadījumos no tiem, kas saistīti ar pašreizējo infekcijas uzliesmojumu.

Speciālists skaidroja, ka sporādiskie gadījumi ir tādi, kas tiek reģistrēti regulāri - tie ir vidēji četri līdz pieci gadījumi mēnesī. Arī šobrīd sporādiskie gadījumi tiek ieskaitīti pie kopējā saslimušo skaita. Sporādiskie gadījumi šobrīd apgrūtina epidemioloģisko izmeklēšanu, atzina Perevoščikovs.

Pārsvarā šī infekcija bērniem darbojas vieglā formā, bet atsevišķos gadījumos ir nežēlīga, atzina speciālists.

Galvenokārt līdzšinējo slimības uzliesmojuma epidemioloģisko izmeklēšanu apgrūtinot tas, ka saslimušie ir bērni. Procesā iesaistīti arī vairāki ēdinātāji, vienlaikus bērni nevar precīzi pateikt, ko ēduši.

Zarnu nūjiņas infekcijas periods ir salīdzinoši ilgs - līdz desmit dienām. Tas ievērojami apgrūtina iespējas atcerēties, kas ēsts desmit dienas pirms saslimšanas, sevišķi, ja tas jānoskaidro no bērniem, norādīja Perevoščikovs. Tāpēc līdzšinējā izmeklēšanas procesā SPKC veic vecāku aptaujas.

Līdzīgs infekcijas uzliesmojums pēdējo reizi Latvijā notika 2019.gadā Siguldā - toreiz neesot slimojuši daudzi, taču slimības gaita inficētajiem bijusi smaga. Toreizējās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātos tika atklāta infekcijas sakarība ar konkrētu ēdienreizi un iestādi, bet konkrētais pārtikas produkts vairs nebija pieejams izmeklēšanai.

Kad līdzīgs E.Coli uzliesmojums 2011.gadā notika Vācijā, epidemioloģiskā izmeklēšana notika aptuveni pusgadu. Potenciālo šī brīža epidemioloģiskās izmeklēšanas ilgumu speciālists izvairījās prognozēt, vien piebilstot, ka scenāriji var būt dažādi.

Epidemiologs uzsvēra - lai izvairītos no infekcijas, rūpīgi jāmazgā rokas zem tekoša ūdens, kā arī zem tekoša dzeramā ūdens kārtīgi jānomazgā dārzeņi, augļi, atbilstoši jāapstrādā gaļa un jāseko SPKC rekomendācijām.

Jebkurai personai, kurai ir caureja vai vemšana, jāatturas no dalības pārtikas apstrādē un jāatceras, ka inficēšanās var notikt arī cieša kontakta ceļā ar slimnieku.

Jau vēstīts, ka Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) ārstējas jau pieci bērni ar akūtu zarnu nūjiņas infekciju jeb E.coli, aģentūrai LETA apstiprināja slimnīcā.

Līdz ceturtdienai kopā kopš infekcijas uzliesmojuma BKUS ar apstiprinātu Šiga toksīnu producējošu E.coli infekciju tikuši stacionēti 28 bērni. No tiem līdz 3.aprīlim izrakstīti 12 bērni, kuru veselības stāvoklis pēc novērošanas perioda ļāva ārstēšanos turpināt ambulatori. Vairāk šeit.