Ko nevarēja Lielbritānijā, to paveica Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti!
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) ārsti pielietojuši līdz šim neizmantotu diagnosticēšanas metodi pacientam ar reti sastopamām pēcoperāciju komplikācijām, noskaidrojot pēcoperācijas sarežģījuma cēloni un to novēršot,
RAKUS ārsti, studējot starptautisko medicīnisko literatūru un balstoties līdzšinējā ārstēšanas pieredzē, veikuši intraoperatīvu fluorescences limfogrāfiju, identificējot vien 0,2 milimetrus lielu bojātā limfvada posmu, un operācijas laikā šis defekts veiksmīgi slēgts.
Pacientam iepriekš diagnosticēta reta akūta pankreatīta komplikācija - hemorāģiska aizkuņģa dziedzera pseidocista, kas radījusi komplicētas veselības problēmas jau iepriekš.
Pacientam Lielbritānijā apstiprināja hiloza ascīta diagnozi, kam par iemeslu ir neskaidras lokalizācijas vēdera dobumā esoša limfvada bojājums ar limfas satura noplūdi vēdera dobumā. Nesaņemot nepieciešamo ārstēšanas atbalstu Lielbritānijā, pacients atgriezies Latvijā un meklējis palīdzību Austrumu slimnīcā.
Kā skaidro RAKUS ķirurgs Jānis Pāvulāns, pateicoties idejai par fluorescences limfogrāfiju, komandā nonākts līdz idejai, kā varētu mēģināt identificēt limfvada bojājumu vietu. Savukārt, atbildot uz jautājumu, kāpēc kolēģi Lielbritānijā pēc neveiksmīgas konservatīvas ārstēšanas neturpināja meklēt risinājumu, Pāvulāns to saista ar pārliecības trūkumu par to, ka bez speciālu vizualizācijas sistēmu pieejamības operācijas laikā šis defekts tiktu atrasts.
Fluorescenta limfogrāfija nozīmē, ka vēdera dobuma audos ap potenciālo limfvada bojājuma vietu tiek ievadīta kontrastviela, kas uzsūcas un nokļūst limfvados. Pielietojot speciālu videosistēmu un flourescento gaismas spektru, ir iespējams potenciāli ieraudzīt vietu - limfvadu -, no kura notiek limfas noplūde, lai sekojoši šo vietu ķirurģiski slēgtu.
Multidisciplinārā mediķu komandā ķirurgs Pāvulāns kopā ar profesoru Haraldu Plaudi un rezidenti Sabīni Lūkinu veica kombinētu ķirurģisku defekta vietas slēgšanu, pielietojot gan elektrokoagulāciju, gan arī specifisku hemostātisku sūkli ar fibrīna veidošanas funkcijām, kas šo defektu noslēdz.
Operācijas noslēgumā šajā zonā tika ievietota drenāžas sistēma, lai pēcoperācijas periodā kontrolētu šķidruma noplūdi un pārliecinātos, ka defekts tiešām ir slēgts.
Pacienta veselības stāvoklis strauji uzlabojās, un jau ceturtajā dienā pēc operācijas viņš tika izrakstīts ambulatorai ārstēšanai. Pacientam tika nodrošināts veselības stāvokļa monitorings, periodiski konsultējoties ar ķirurgu. Pašlaik saziņa ar pacientu notiek attālināti, viņš ir pilnībā izveseļojies un atgriezies ierastajās darba gaitās, vairs nav nepieciešama arī pretsāpju terapija.
Īstenotā operācija ir unikāla ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā mērogā, tāpēc ķirurgam Pāvulānam kopā ar profesoru Plaudi ir iecere aprakstīt un publicēt šo klīnisko gadījumu kādā starptautiskā medicīniskā žurnālā.