Veselības centru apvienības (VCA) poliklīnikās šogad līdz marta vidum pret ērču encefalītu vakcinējušies par trešdaļu mazāk iedzīvotāju nekā pērn šajā laikā. VCA ārsti situāciju skaidro ar to, ka daudzi pēc slimošanas ar gripu vai citiem vīrusiem novājinātā organisma dēļ, iespējams, vēl nav varējuši vakcinēties.
“Pēc jebkuras akūtas slimības nepieciešams mēnesis, lai organisms atjaunotos un šajā periodā vakcinācija - arī pret ērču encefalītu - nav vēlama. Latvijā kopš ziemas ir ieilgusi gripas epidēmija, daudzos gadījumos saslimstība bija smaga, kas šogad varētu būt aizkavējusi iedzīvotāju vakcinēšanos pret ērču encefalītu. Līdzīgi kā gripa, daudziem organismu novājinājusi mikoplazmas ierosinātu slimību augstā izplatība, dažādi garā klepus paveidi. Vakcinēties pret ērču encefalītu var visu gadu, bet vēlamākais laiks ir tieši tagad - agrā pavasarī! Ērces aktivizējas, tikko gaisa temperatūra pārsniedz +3-5°C grādus, taču jāatceras - jo siltāki laikapstākļi, jo agrāk ērces pamostas,” atgādina internās medicīnas ārste Veselības centru apvienībā (VCA) Inga Orleāne. Pašlaik visās VCA poliklīnikās Latvijā vakcinē pret ērču encefalītu.
Jāatgādina, ka pēc ērces koduma cilvēks var inficēties ne tikai ar ērču encefalīta vīrusu, bet arī ar citiem infekcijas slimību ierosinātajiem.
“Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Virza uzsver, ka noteikti vajadzētu parūpēties par to, lai ne bērnu, ne pieaugušo ērces neapdraud. Šim nolūkam var izmantot repelentus - dažādus līdzekļus kukaiņu aizbaidīšanai. Repelenti iedalās divās grupās - ķīmiska un dabīga sastāva. Turklāt vienmēr esot pie dabas, jāpadomā par atbilstošu, vēlams gaišu apģērbu, zem kura ērces viegli nevar piekļūt, slēgtiem apaviem un galvassegu.
“Ķīmiskie repelenti būtībā ir atļautie pesticīdi. Tie var būt pieejami gan aerosola, gan gela formā. Cik ilgi repelents ir iedarbīgs, atkarīgs no aktīvās vielas koncentrācijas. Nav tā, ka kāds līdzeklis ir labāks, kāds - sliktāks. Tiem ir atšķirīga koncentrācija un, līdz ar to, atšķirīgs iedarbības ilgums,” skaidro farmaceite un piebilst, ka ražotāji norāda arī, vai līdzekli drīkst lietot mazi bērni, pusaudži, grūtnieces, vai tomēr tikai pieauguši cilvēki. “Līdzekļa lietošanai atbilstoši norādēm, ir ļoti liela nozīme. Piemēram, ja repelents ir paredzēts bērniem, to drīkst lietot vienu vai divas reizes dienā, savukārt, ja tas ir pieaugušajiem, tad biežāk - trīs, četras reizes dienā.”
Jebkurš repelents visaktīvākais ir tūlīt pēc lietošanas. Dabiskie repelenti satur galvenokārt citronzāli un, atkarībā no aktīvās vielas koncentrācijas, tie ir piemēroti gan grūtniecēm, gan mazuļiem jau no triju, sešu mēnešu vecuma. Farmaceite Ieva Virza stāsta, ka pozitīvas atsauksmes ir no vecākiem, kuri izvēlas bērniem paredzētas aprocītes - no sešu mēnešu vecuma tās nēsājamas uz kājas, no trīs gadu vecuma - var likt bērnam uz rokas.
“Maziem bērniem vispirms tomēr būtu jāizvēlas viegls, gaišs apģērbs ar garām piedurknēm un bikšu starām, arī tā nodrošinot zināmu aizsardzību no kukaiņu uzbrukumiem, jo jebkurš, pat dabīga sastāva repelents var izraisīt ādas reakciju, īpaši, alerģiskiem cilvēkiem, tāpēc apģērbs kā mehāniska barjera varētu būt viens no labiem risinājumiem,” norāda Ieva Virza.
· Nevajadzētu uzsmidzināt repelentu uz ādas, ja virsū paredzēts apģērbs (jo īpaši, ja tas ir no sintē-tiska auduma!). Pareizāk būs apsmidzināt apģērbu un tikai atklātās ādas daļas.
· Ja vajag aizsargāt arī seju, tieši uz tās repelentu neizsmidzina. To dara uz plaukstām un tad uzma-nīgi uzklāj līdzekli sejai, izvairoties no tā iekļūšanas acīs.
· Ja pēc repelenta lietošanas peldas, to var atkārtoti izsmidzināt tikai, ja pagājis pietiekami daudz laika kopš pirmās lietošanas reizes. Ja atpūta dabā ietver biežas peldes, labāk atkārtotai uzklāšanai izmantot dabīga sastāva repelentu. Ja ir lietots repelents, atnākot mājās, gan bērnam, gan pieaugu-šajam ieteicams nomazgāties dušā.