Slimnīcu biedrība: Slimnīcām un ārstiem nedrīkst likt pārbaudīt personu deklarēto darba vai dzīvesvietu
Slimnīcām vai ārstniecības personām nedrīkst uzlikt pienākumu kontrolēt, vai ārstējamā persona ir vai nav deklarēta Latvijā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) vadītājs Jevgēņijs Kalējs, komentējot Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu.
LSB vadītājs jau iepriekš rakstiski vērsies ministrijā ar precizējošiem jautājumiem par likumprojektu. Viņam nav skaidrs, "kā varēsim nokontrolēt, vai darba vieta vai dzīvesvieta pacientam ir deklarēta, kurš to darīs un cik ilgu laiku tas aizņems".
Viņa ieskatā, slimnīcu un ārstniecības personu galvenais uzdevums un tiešais pienākums ir sniegt medicīnisko palīdzību cilvēkiem, kam tā vajadzīga - lieki pienākumi tikai vēl vairāk apgrūtinātu medicīnas personāla un iestāžu ikdienas darbu.
Kalējs atzinīgi vērtē ieceri veidot Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu, jo tas ievērojami vienkāršos līdzekļu pārdales procesu, tomēr kritiski vērtē fonda pārvaldības struktūru.
"Plānots, ka fonda padomē būs trīs ministri - veselības, finanšu un labklājības ministrs, tādejādi faktiski puse fonda locekļu būs valsts pārstāvji," vērtē Kalējs.
Viņaprāt, lai gan šobrīd plānā ir iesaistītas arī pacientu un Latvijas ārstu biedrības, darba devēju un arodbiedrību dalībnieki, to pārstāvniecībai fonda padomē būtu jābūt lielākai.
Kā uzsvēra Kalējs, fonda padomē būtu jābūt ne vairāk par vienu vai diviem valsts pārstāvjiem.
Kalējs informēja, ka LSB tuvākajā laikā plāno iesniegt rakstiskus iebildumus likumprojektam Tiesību aktu portālā.
Jau ziņots, ka VM sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumu, kas noteiks veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansēšanas izmantošanas un administrēšanas kārtību un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) bāzes, kas īstenos valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veiks veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un citus ar šo pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus. Paredzēts, ka likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Likumprojektā paredzēts ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas.
Lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu, dzīvesvietas deklarēšana Latvijā būs jāveic vismaz vienu mēnesi pirms veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas, paredz likumprojekts.
Ministrijā skaidro, ka ar "deklarēšanas principa" ieviešanu tiks liegta iespēja ārzemēs dzīvojošajiem turpināt saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ap 214 000 Latvijas valstpiederīgo savu dzīvesvietu deklarējuši ārzemēs. Tas nozīmē, ka ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, informē ministrijā.
Pēc NVD datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu ārzemēs, Latvijā saņēmušas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, uzsver ministrijā.