Asociācija: Zāļu uzcenojuma reforma apdraud savlaicīgas medikamentu saņemšanas iespējas

Zāļu uzcenojuma reforma nav saprātīga un mērķtiecīga, un tā apdraud pacientu iespējas savlaicīgi saņemt nepieciešamās zāles, kā arī var pakļaut iedzīvotājus citiem nezināmiem riskiem, aģentūrai LETA pauda Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas (LFAA) pārstāvji.

Savukārt Latvijas Zāļu ražotāju asociācija norāda, ka reforma vissmagāk ietekmēs vietējos farmācijas nozares uzņēmumus, taču ārvalstu farmācijas kompāniju ietekme pieaugs, tādējādi tiem būs vēl plašākas iespējas visas Baltijas līmenī noteikt medikamentu cenas.

Abu asociāciju pārstāvji uzskata, ka tāpēc šīs reformas ieviešanu būtu nepieciešams izvērtēt un atlikt.

"Reforma koncentrējas tikai uz aptiekām un apgādi, nevis orģinālpreparātu ražotāju cenām. Ja turpināsim vājināt vietējo ražošanu, aptiekas un apgādes sistēmu, valsts kļūs par importa zāļu ķīlniekiem un radīs jaunas problēmas visā veselības sistēmā," pauda Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Abas asociācijas norāda, ka reformā joprojām ir jautājumi, kas nav atrisināti un sakārtoti, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošana farmaceitiskajiem pakalpojumiem.

"Valsts nav gatava uzliktajiem nosacījumiem," uzskata LFAA, papildinot, ka sistēmas nav pietiekami testētas, kā arī ir daudz neskaidrību par finansiālo un praktisko pusi, kas skar aptiekas un farmaceitu darbību.

Līdztekus LFAA pārstāvji norāda, ka iedzīvotāju nokļūšana pie ārsta un slimnīcā būs vēl vairāk apgrūtināta, kā arī jaunieviesumi aptiekās un medikamentu apgādē nesīs neskaidrības un apgrūtinās medikamentu pieejamību iedzīvotājiem.

LFAA brīdina, ja reforma netiks atlikta, asociācija aicinās iedzīvotājus domāt par to, kā nodrošināties ar medikamentiem savlaicīgi.

Tāpat LFAA uzskata, ka šī reforma graus arī līdz šim stabilo farmaceitisko aprūpi valstī.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija norāda, ka šobrīd Latvijas zāļu tirgu veido 5% vietējie ražotāji un 95% zāļu importētāji no ārvalstu farmācijas kompānijām.

"Jaunā reforma draud sagraut šo trauslo līdzsvaru un vēl vairāk nostiprināt importu, jo vietējo uzņēmumu attīstībai un investīcijām pieejamie resursi tiks samazināti un tādējādi pašmāju uzņēmumi tiks atstāti izdzīvošanas režīmā," uzskata Dūrēja-Dombrovska.

Un LFFA norāda, ka iedzīvotāju apgāde ar zālēm līdz šim ir bijusi viens no stabilākajiem primārās veselības aprūpes stūrakmeņiem un farmaceits - tuvākais un pieejamākais veselības aprūpes speciālists iedzīvotājam. "Jaunās reformas rezultātā sistēma var tikt sagrauta. Tāpat vēl aizvien pastāv draudi, ka aptieku skaits, īpaši reģionos, saruks," uzsvēra asociācijā.

Tādu pat viedokli pauda "Latvijas aptiekas" valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis, norādot, ka valstī ir reģioni, kur cilvēkiem līdz tuvākajai ambulancei vai ģimenes ārstam ir jāmēro desmitiem kilometru un aptieka daudziem cilvēkiem jau tagad ir palicis kā vienīgais veselības aprūpes punkts tuvākajā apkaimē.

"Farmaceits ir farmaceits, viņam nav jābūt ģimenes ārstam, kardiologam vai psihoterapeitam. Vēlme kārtējo reizi pārlikt atbildību un krīzes smagumu uz privātajiem veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmas dalībniekiem, tostarp, aptiekām, ir tuvredzīga" pauda Ērglis.

"Latvijas aptiekas" vadītāja ieskatā, ja PVN likuma normu piemērošanas kārtības un atsevišķas prasības PVN maksāšanai un administrēšanai grozījumus pieņems piedāvātajā redakcijā, tas nākamajā gadā radīs tiešus un nenovēršamus papildus izdevumus negūtā priekšnodokļa apmērā visām aptiekām Latvijā vairāku miljonu eiro apmērā un neveicinās farmaceitiskās aprūpes pieejamību.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdien preses konferencē par gatavību nākamgad ieviest jauno zāļu cenu veidošanas modeli veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) pauda, ka jaunā zāļu cenu modeļa ieviešana neietekmēs zāļu pieejamību.

Līdz pat decembrim Veselības ministrija (VM) turpinās sarunas ar nozares pārstāvjiem - farmaceitiem un zāļu tirgotājiem -, lai risinātu tehniskus jautājumus, kas saistīti ar jaunā modeļa ieviešanu. Lai uzraudzītu zāļu cenu izmaiņas un zāļu pieejamību aptiekās, VM padotības iestādes ir izveidojušas informācijas apmaiņas sistēmu, lai sekotu līdzi zāļu cenu izmaiņām un vērtētu jaunā modeļa ieviešanas gaitu.

Abu Meri jaunā zāļu modeļa ieviešanu pamatoja ar to, ka Latvijas medikamentu cenas līdz šim bijušas augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Viņaprāt, izmaiņas nodrošinās lētākas recepšu zāles, mainot līdzšinējo uzcenojuma modeli, uz ko norādījusi arī Konkurences padome, Pasaules Veselības organizācija un Pasaules Banka.

Jau ziņots, ka valdība 16.jūlijā apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas.

Valdība vienojās, ka zāļu uzcenojumu reforma stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, dodot laiku sagatavoties izmaiņām. Iepriekš tika paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no šā gada 1.novembra, tomēr pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos nākamajā gadā.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā būs viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksētu uzcenojumu trīs cenu grupās aptiekām.

Jaunais zāļu cenu modelis paredz ieviest jaunu zāļu uzcenojuma modeli, atbilstoši kuram lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 0,50 eiro apmērā. Tāpat plānots ieviest recepšu apkalpošanas maksu, "lai stiprinātu farmaceita lomu un kompensētu aptiekām ieņēmumu kritumu". Iedzīvotājiem no savas kabatas būs jāsedz 75 centi par recepti, bet vēl 75 centus lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts, bet vienīgajām aptiekām apdzīvotās vietās valsts piemaksās 1,75 eiro.

Ražotāju zāļu cena nedrīkstēs pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā, cena kompensācijas sistēmā jānodrošina arī aptiekā recepšu zālēm ārpus kompensācijas. Tiks noteikts, ka ražotājs cenu izmaiņas varēs veikt tikai reizi 12 mēnešos.