Šogad reģistrēti 3123 garā klepus gadījumi
Kopš oktobra pieaug saslimstība ar garo klepu, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) epidemioloģiskās uzraudzības dati.
Kopumā šogad līdz 31.oktobrim reģistrēti 3123 garā klepus gadījumi. Savukārt oktobra laikā reģistrēti 606 jauni garā klepus gadījumi.
Pēc SPKC informācijas, izteikts garā klepus skaita pieaugums sākās pērn decembrī, kad reģistrēto pacientu skaits 4,3 reizes pārsniedza 2022.gadā decembrī saslimušo skaitu.
Saslimstības periodiski pieaugumi ir saistīti ar infekcijas uzņēmīgu cilvēku skaita palielināšanos.
Šobrīd vidēji vislielākā saslimstība tiek novērota pusaudžiem, bērniem līdz gada vecumam un gados jauniem pieaugušajiem.
Palielinoties izraisītāja izplatībai un cirkulācijas intensitātei sabiedrībā, pieaug inficēšanās risks arī mazuļiem, kuri vēl nav vakcinēti vai nav pabeiguši primārās vakcinācijas kursu pret garo klepu un līdz ar to ir īpaši uzņēmīgi pret šo ļoti nopietno infekciju, tādējādi ir ļoti svarīgi laikus sākt vakcināciju un ievērot vakcinācijas shēmu, atgādina SPKC.
Centrā vērš uzmanību, ka šobrīd salīdzinājumā ar pirmspandēmijas laiku būtiski pieaudzis nevakcinēto bērnu skaits, kuri nav saņēmuši balsvakcināciju pret garo klepu septiņu un 14 gadu vecumā.
Visaugstākā saslimstība 50 gadu laikā novērota 2019.gadā, kad tika reģistrēti 720 garā klepus gadījumi jeb 37,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, un arī pašreiz vērojama saslimstības pieauguma tendence.
Tāpat pēdējo mēnešu laikā vairākas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas (ES/EEZ) dalībvalstis un kaimiņvalstis ir ziņojušas par garā klepus gadījumu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar Covid-19 pirmspandēmijas periodu.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrā pieejamajiem datiem, visvairāk skartās vecuma grupas ir bērni un jaunāki pusaudži, turklāt slimo arī zīdaiņi un mazi bērni, kuri ir pārāk jauni, lai saņemtu nepieciešamo vakcinācijas kursu.
Zīdaiņiem ir vislielākais smagu slimību un nāves risks, inficējoties ar garo klepu, un ES/EEZ valstīs gandrīz visi nāves gadījumi bijuši tieši šajā vecuma grupā - zīdaiņiem, kuri jaunāki par trim mēnešiem.
SPKC īpaši aicina pret garo klepu vakcinēties grūtnieces grūtniecības laikā, jo tas dod ievērojamu aizsargefektu arī bērnam līdz brīdim, kad viņš sasniedz vakcinācijas vecumu.
Zīdaiņiem pirmo vakcīnu pret garo klepu saskaņā ar vakcinācijas kalendāru paredzēts saņemt divu mēnešu vecumā, savukārt grūtniecēm ir pieejama valsts apmaksāta vakcinācija pret garo klepu.
Saskaņā ar aktuālo bērnu vakcinācijas kalendāru, vakcīna pret garo klepu jāsaņem divu, četru, sešu, 12 līdz 15 mēnešu, septiņu un 14 gadu vecumā, vakcinējoties ar kombinēto vakcīnu pret garo klepu, difteriju, stingumkrampjiem un poliomielītu un citām infekcijām.
Garais klepus ir lipīga, akūta elpceļu infekcija, kuru izsauc Bordetella pertussis nūjiņveida baktērija.
Slimībai ir raksturīgs smags, lēkmjveida klepus, kas var ilgt divus mēnešus vai pat vairāk.
SPKC atgādina vecākiem aktīvi interesēties un regulāri sekot līdzi vakcinācijas datiem savā un sava bērna potēšanas pasē un vakcinācijas kalendāra norādījumiem un noteiktajos laikos pieteikties pašam vai pieteikt bērnu vakcinācijai pie ģimenes ārsta.
Plašāka informācija par vakcināciju pieejama SPKC tīmekļvietnē.
Vakcinācija Latvijā pret garo klepu sākta 1958.gadā. Kopējais saslimšanas gadījumu skaits piecu gadu laikā pirms vakcinācijas uzsākšanas bija 27 367, savukārt laikā no 2019. līdz 2023.gadam - 1228. Saslimšanas gadījumu skaita samazinājums no vakcinācijas uzsākšanas ir 95,5%.
Pirms vakcinācijas sākšanas garais klepus bija ļoti plaši izplatīta slimība, ar kuru galvenokārt slimoja bērni vecumā līdz pieciem gadiem, visvairāk - līdz viena gada vecumam.