No 2024. gada 11. līdz 15. novembrim Latvijā norisinās uzturvielu nepietiekamības jeb malnutrīcijas atpazīstamības nedēļa. Nepietiekams uzturs kļūst par arvien nopietnāku problēmu, kas bieži paliek nepamanīta. Uztura terapiju ar medicīnisko papilduzturu pacienti saņem novēloti, kaut gan piemērota aprūpe patlaban ir pieejamāka nekā jebkad agrāk, informē Rīgas Austrumu slimnīcā.
Līdz 80% vēža slimnieku ir uzturvielu nepietiekamība, un teju katrs piektais nāves gadījums vēža slimniekiem izriet no uzturvielu nepietiekamības sekām, tika uzsvērts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Uztura un dietoloģijas centra organizētajā seminārā “Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs’’, kurā piedalījās gan vadošie uztura un veselības aprūpes speciālisti, gan Veselības ministrijas pārstāvji.
Uzturvielu nepietiekamība būtiski ietekmē veselību, slimību gaitu, pašsajūtu un vispārējo dzīves kvalitāti. Tā rodas, ja cilvēks nepietiekami uzņem uzturvielas - faktiski cieš no bada, un tas rada ķermeņa uzbūves izmaiņas, tostarp samazinās muskuļu masa un mainās orgānu darbība. Galvenās uzturvielu nepietiekamības pazīmes ir svara, apetītes zudums, cilvēks apēd daudz mazāk nekā iepriekš, rodas izteikts nogurums.
Ļoti bieži pacients nespēj atveseļoties nevis tāpēc, ka ir nepareizi ārstēts, bet gan cieš no uzturvielu nepietiekamības.
"Mūsu mērķis ir aktualizēt šo problēmu gan veselības aprūpes speciālistu, gan plašākas sabiedrības vidū, jo uzturvielu nepietiekamība skar ļoti daudzas ārstniecības nozares, īpaši intensīvo terapiju, onkoloģiju, ķirurģiju, neiroloģiju, rehabilitāciju un citas. Nepietiekama uztura sekas izpaužas visās organisma sistēmās - tā ietekmē gan skeleta muskulatūru, gan sirds, aknu, nieru un imūnās funkcijas, pieaug jebkuru komplikāciju, tostarp infekciju risks,” norāda asociētā profesore Dr. med. Laila Meija, Austrumu slimnīcas Uztura un dietoloģijas centra vadītāja.
Lielākās uzturvielu nepietiekamības riska grupas ir seniori ar veselības problēmām, vēža slimnieki, kā arī pacienti pēc apjomīgas vēdera dobuma operācijas, pacienti pēc insulta un pacienti ar smagām hroniskām slimībām. Senioriem, kas dzīvo mājās, uzturvielu nepietiekamība ir novērojama līdz 10% gadījumu, savukārt tiem, kas ir akūti hospitalizēti vai dzīvo aprūpes iestādēs, šis rādītājs ievērojami pieaug, sasniedzot pat 60%. Ambulatoro pacientu vidū uzturvielu nepietiekamība ir sastopama līdz 15% gadījumu, kamēr hospitalizēto pacientu grupā tā skar jau līdz 65% pacientu.
Kā uzsver ķirurgs Antons Rudzāts, kurš strādā Austrumu slimnīcas stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs”: “Uzturvielu nepietiekamības aktualitāte onkoloģijas pacientiem pasaulē ir neapšaubāma. Pētījumi liecina, ka līdz pat divām trešdaļām vēža slimnieku netiek veikts uzturvielu nepietiekamības skrīnings. Savukārt pacientiem, kuriem uzturvielu nepietiekamība ir atpazīta, 40% gadījumu tā netiek atbilstoši novērtēta. Lai savlaicīgi atpazītu uzturvielu nepietiekamību un uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti, jāveic uzturvielu nepietiekamības skrīnings un atkārtots skrīnings ārstēšanas procesā, jāveicina izpratne par uzturvielu nepietiekamības pazīmēm, kā arī nepieciešams izmantot multimodālu un individualizētu pieeju, lai atbilstoši novērtētu pacientu uzturvielu nepietiekamības risku.”
Uzturvielu nepietiekamība ir arī izplatīta konkrētu slimību grupās, piemēram, atkarībā no onkoloģiskās slimības lokalizācijas 20% līdz 80% vēža slimnieku un 30% pacientu ar neiroloģiskām slimībām ir uzturvielu nepietiekamība. Tāpat uzturvielu trūkums ir raksturīgs 50% pacientu ar iekaisīgām zarnu slimībām un 27% pacientu pēc apjomīgām ķirurģiskām operācijām, kas rada papildu riskus atveseļošanās procesā. Uzturvielu nepietiekamības risks tiek novērots arī intensīvās terapijas pacientiem - no 38% līdz 78% gadījumu.
Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis seminārā atzina, ka ir svarīgi risināt uzturvielu nepietiekamības jautājumus, īpaši uzsverot multidisciplināru pieeju un valsts apmaksātu uztura terapiju pacienta dzīvesvietā kā būtisku soli pareizajā virzienā.
Kopš 2023. gada cilvēki ar uzturvielu nepietiekamību var saņemt arī valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu. Jau iepriekš tika nodrošināta apmaksāta enterālā (barošana gremošanas traktā) un parenterālā (barošana vēnā) barošana pacienta dzīvesvietā. Joprojām daudz ārstu un pacientu to nezina vai arī piesakās pārāk novēloti, jau smagā uzturvielu nepietiekamības stadijā. Tas būtiski kavē iespējas uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un veiksmīgas atveseļošanās iespējas. Medicīniskā papilduztura sastāvā ir nepieciešamās uzturvielas ķermeņa stiprināšanai un enerģijas līmeņa celšanai, tostarp nepieciešamās olbaltumvielas un citas sastāvdaļas, kas palīdz uzturēt muskuļu masu.