Austrumu slimnīcā, izmantojot unikālu metodi, glābta vēža pacientes dzīvība

© Publicitātes foto

Rīgas Austrumu klīniskajā slimnīcā (RAKUS) pirmoreiz izmantota intraoperatīva staru terapiju iegurņa audzēja operācijā, informē slimnīca.

Starošana ar intraoperatīvo starotāju pirmoreiz tika pielietota, lai apstarotu audzēja ložu vēdera dobumā - iegurnī. Tas notika operācijas laikā, uzreiz pēc audzēja ķirurģiskas izņemšanas. Kā norāda slimnīcā, apstarošana intraoperatīvi ilga nepilnas divas minūtes, bet pirms tam tika ieguldīts plānošanas un sagatavošanās darbs.

"Atšķirībā no krūts audzēju starošanas, kur jau kādu laiku izmantojam intraoperatīvo starotāju, šoreiz uzdevums bija komplicētāks - audzējs bija ļoti liels, bet mazais iegurnis ir šaura telpa, tāpēc sākotnēji nevarēja prognozēt, kuras būs tās zonas, kuras ķirurgam atklāsies operācijas laikā un kur būs nepieciešama papildu apstarošana," skaidro Austrumu slimnīcas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" Staru terapijas klīniskās daļas staru terapeits Gints Rausis.

Intraoperatīvais starotājs izmantots sarkomas audzēja likvidēšanas operācijas laikā. Tā veikta jaunai sievietei, kurai pirms 12 gadiem veiksmīgi audzējs ticis izoperēts. Pēc RAKUS sniegtās informācijas, paciente sākotnēji apmeklējusi ārstu konsultācijas, bet vēlāk pārtraukusi to darīt un pazudusi no ārstu redzesloka.

"Diemžēl onkoloģiskajiem pacientiem dažkārt ir novērojama šāda aizsargreakcija, mēģinot diagnozi noliegt, nevis pieņemt un ar to sadzīvot. Sekas ir tādas, ka pacients vairs nenāk uz ārstu pārbaudēm, jo baidās, ka "kaut ko" atradīs. Līdzīgi notika arī ar konkrēto pacienti. Kad slimības dēļ vairs nevarēja nenākt, paciente tomēr atkal atnāca. Bija liels izaicinājums gan pacienti sagatavot operācijai, gan saplānot efektīvāko ārstēšanas terapiju," secina Austrumu slimnīcas stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs asociētais profesors Armands Sīviņš.

Sīviņš stāsta, ka audzējs bija ieķīlējies mazajā iegurnī, saaudzis ar dzemdi un piedēkļiem. Tāpat pacientei bija nospiests viens urīnvads - tas radījis funkcionālas problēmas, un vispirms vajadzējis to atbrīvot, lai glābtu nieres funkciju.

"Bijām gatavi izņemt no iegurņa visus orgānus - gan urīnpūsli ar piedēkļiem, gan taisno zarnu, bet izdevās saglabāt urīnpūsli, un tas joprojām funkcionē. Bija gan jāizņem audzējs kopā ar taisno zarnu, dzemdi un piedēkļiem. Tā kā audzējs bija ieaudzis iegurņa sienās, bija jāizoperē arī daži no nerviem. Bija liels lokālā recidīva risks. Audzējam augot, tas spiedās kaulā. Mēs izņemam audzēju, bet nezinām, vai tur nepaliek kāda mikroskopiska vēža šūna," par operācijas norises gaitu stāsta asociētais profesors Sīviņš.

Rausis norāda, ka, pateicoties intraoperatīvās staru terapijas iekārtas veiksmīgam pielietojumam, pacientei vairs nebija nepieciešama staru terapija pēcoperācijas periodā, kas nodrošinājusi saudzīgāku ārstēšanu un varētu būtiski saīsināt arī kopējo atlabšanas laiku.

Kopā operācija ilga astoņas stundas. Pacientei pēc operācijas bija jušanas traucējumi, bet nu viņa var staigāt un pārvietoties bez ratiņkrēsla, atzīmē RAKUS.

Veselība

Slimnīcām vai ārstniecības personām nedrīkst uzlikt pienākumu kontrolēt, vai ārstējamā persona ir vai nav deklarēta Latvijā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) vadītājs Jevgēņijs Kalējs, komentējot Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu.

Svarīgākais