Satraucoši dati: Katra astotā dzemdētāja Latvijā cietusi no vardarbības dzemdībās

Pērn teju katra astotā dzemdētāja cietusi no fiziskas, verbālas vai emocionālas vardarbības dzemdībās, liecina Veselības ministrijas (VM) jaunākie apkopotie dati par emocionālā un praktiskā atbalsta paplašināšanu topošajiem un jaunajiem vecākiem grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību posmā.

Lai arī kopumā pilotaptaujas dati uzrāda pozitīvas tendences, salīdzinot ar pirms gada ievāktajiem datiem, Latvija pēc sniegtās aprūpes kvalitātes mātes un jaundzimušā aprūpē ir 13. vietā no 22 pilotaptaujā iekļautajām valstīm.

Ministrijas apkopotie dati liecina, ka būtiskākās problēmas dzemdībās saistītas ar saprotamas informācijas trūkumu, personāla neiepazīstināšanu ar sevi, kā arī plānoto darbību un izmeklējumu pietiekama neizskaidrošana.

Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka pēdējā laikā sabiedrībā aizvien biežāk raisās diskusijas, kuru pamatā ir veikto pētījumu rezultāti, mediju aktualizēti negatīvi grūtnieču vai jauno vecāku pieredzes stāsti vai nelaimes gadījumu publicēšana, kas atklāj pieredzētu vardarbību dzemdībās vai pēcdzemdību komplikācijas, kam nav sekojusi politikas veidotāju rīcība, lai objektīvi izvērtētu to, vai sieviešu aprūpe šajā posmā ir bijusi cieņpilna un aktuālākajiem standartiem atbilstoša. Tāpēc VM uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta sievietes emocionālās un fiziskās labbūtības nodrošināšanai grūtniecības laikā un īpaši pēcdzemdību periodā.

Jau vēstīts, ka ministrijas ziņojumā pausts arī priekšlikums nodrošināt divas valsts apmaksātas vecmātes mājas vizītes pie jaundzimušā.

Ministrijā norāda, ka vizītes mājās ir ārkārtīgi svarīgas, jo tā ir vieta, kur vecmāte var novērot jaunās ģimenes faktiskos dzīves apstākļus, kas nodrošina visaptverošu izpratni par stresa faktoriem un iespējamām problēmām, ar kurām ģimene var saskarties.VM ieskatā mājas vizītes sniegtu pilnīgāku reāllaika priekšstatu par ģimenes sociālām, emocionālām un fiziskām problēmām, ļaujot vecmātei identificēt riskus un piedāvāt atbalstu daudz ātrāk, nekā tas būtu iespējams ārpus dzīvesvietas, proti, ārsta kabinetā.

Pirmā vecmātes vizīte mājās plānota divu nedēļu laikā pēc dzemdībām, savukārt otrā vizīte plānota, ņemot vērā pirmās vizītes rezultātus, tomēr jebkurā gadījumā tai jānotiek ne vēlāk par bērna sešu mēnešu vecumu. Plānots, ka katra vizīte varētu ilgt 60 minūtes.

Vizītes laikā vecmāte izvērtēs dažādus riska faktorus ģimenes dzīvesvietā, novērtēs māmiņas un jaundzimušā veselības stāvokli un uzklausīs jaunās ģimenes sūdzības, pēc kā aizpildīs vizītes protokolu un attiecīgi nepieciešamības gadījumā sniegs rekomendācijas par iespēju piesaistīt citus atbalsta speciālistus. Ministrijā uzsver, ka šis priekšlikums stiprinātu vecmātes lomu sieviešu un jaundzimušā aprūpē.

Paredzēts, ka pakalpojums tiks īstenots Rīgā, Pierīgā un reģionos, kopā veicot pārbaudes vismaz 200 līdz 300 jaunajām mātēm. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta aplēsēm, vienas vizītes izmaksas ir 49,12 eiro.

VM apsver arī iespējamo apmācību nepieciešamību pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem veselības aprūpes speciālistiem.

Priekšlikums ir daļa no atbalsta pasākumiem jaunajiem vecākiem. Plānots veidot gan fiziskās, gan mentālās un sociālās veselības veicināšanas programmu, kas sākotnēji aptvertu māmiņas, jaundzimušos un bērnus līdz pusgada vecumam, tādējādi veicinot pozitīvu jauno ģimeņu pieredzi. Tāpat plānots pilnveidot emocionālo atbalstu atbilstoši individuālajām vajadzībām, sniegt zīdīšanas konsultācijas un citus pakalpojumus pēcdzemdību periodā. Pasākumu mērķis ir savlaicīgi novērst potenciālos vai esošos psihoemocionālos un sociālos riskus jaunajām ģimenēm.