Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta vadībā sākts pētījums par iespējām samazināt mirstību no sirds-asinsvadu slimībām, informēja PSKUS.
PSKUS Zinātniskais institūts pētījumu veic sadarbībā ar Latvijas Universitāti (LU), Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) un Veselības inspekciju (VI).
Pētījuma nosaukums ir "Medicīniski novēršamas mirstības mazināšanas iespējas pacientiem ar kardiovaskulārajām saslimšanām", un tas tiek realizēts Valsts pētījumu programmā ar Latvijas Zinātnes padomes finansiālu atbalstu.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt jaunu tehnoloģiju sirds-asinsvadu patoloģijas noteikšanai pacientiem pēc kāju asinsvadu revaskularizācijas.
Pacientiem, kuriem iepriekš nav bijušas sirds-asinsvadu operācijas un koronāras sūdzības, tiks veikts neinvazīvs datortomogrāfijas izmeklējums sirds asinsvadiem.
Pēc tam šis izmeklējums tiks apstrādāts projekta partnerorganizācijā "HeartFlow" ar superdatoru, tādējādi iegūstot pilnu sirds-asinsvadu karti. Karte parādīs ne tikai iespējamos asinsvadu bojājumus, bet arī šo bojājumu ietekmi uz sirds muskuli.
Pacientiem, kuriem speciāli izveidota speciālistu komanda lems par nepieciešamību sirds-asinsvadu revaskularizācijai atbilstoši starptautiskajām vadlīnijām, tiks nodrošināts "zaļais koridors" patoloģijas tūlītējai ārstēšanai.
"Ja šis pētījums apstiprinās mūsu iepriekšējos novērojumus, tas varētu mainīt arī starptautiski vispārpieņemtās vadlīnijas asinsvadu patoloģijas pacientu menedžmentā," atzīst pētījuma zinātniskais vadītājs profesors Dainis Krieviņš.
Pētījums notiek PSKUS, RAKUS, kā arī pētījuma sadarbības slimnīcās Lietuvā, Dānijā, Holandē, Polijā un ASV.
Kopā pētījumā plānots iesaistīt līdz 600 pacientu, lai pierādītu šīs tehnoloģijas un pacientu izmeklēšanas un ārstēšanas efektivitāti. Pētījums tiks veikts, sadarbojoties multidisciplinārai speciālistu komandai: asinsvadu ķirurgiem, radiologiem, kardiologiem, invazīvajiem kardiologiem, anesteziologiem un sirds ķirurgiem.
Iepriekšējā pilotprojektā ar šo pacientu ārstēšanas tehnoloģiju, kura pirmo reizi pasaulē tika pielietota Latvijā, piecos gados pēc perifēro asinsavadu operācijas, kardiovaskulārā mirstība un miokarda infarktu skaits samazinājās par vairāk nekā 85%, būtiski samazinot arī kopējo pacientu mirstību.
Zināms, ka šobrīd Latvijā un pasaulē piecu gadu mirstība pēc kāju asinsvadu revaskularizācijas pārsniedz 50%, neskatoties uz straujo medikamentu attīstību un pielietošanu.
Pētījumu finansē Latvijas Zinātnes padome valsts pētījumu programmā "Sabiedrības veselība".